Voldemārs Jansons

Kunga dzīve pirmskara Latvijā man ir pārzināma slikti: tik vien, ka viņš bijis draugs Žanim Celms.

 

Iekopēju rakstu no 1981.gada 3.oktobra avīzes Laiks:

 

Celtnieks aizsaules ceļos

Saņemot sēru vēsti, ka rosīgais
celtnieks un sabiedriskais darbinieks
Voldemārs Jansons aizsaukts aizsau
les ceļos, negribējās nemaz ticēt ka
viņa vairs nav dzīvo vidū. Nupa» vēl
fu-.Jr augi a Pj aut *jas. kfl klajas.'
atbilde arvien bija cerību pilna: "Nu
jau labāk. Nu jau iet uz labo pusi "
Pēc pārciestas ļoti smagās vēža operā
cijas Voldemārs Jansons veseļojās
mājās. Pēkšņi 14. septembra pēcpus
dienā iestājas krize, un agrā pievaka
rē viņa mūžs biia čala.
dzimis 1899.
aygtu ruga, rirmā pasaules
kara laikā sācis studēt Pēterpils Ceļu
institūtā. Atgriezies Latvijfl, Univer
sitātē ieguva būvinženiera grādu.
Studiju laika ļoti rosīgi darbojies gan
studentu, gan universitātes organizā
cijās. Vairākus gadus bijis studentu
padomes priekšsēdis. Sākot ar 1925.
gadu, strfldfljis inž. A. Razuma būv-
BOVIN2ENIERA VOLDEMĀRA JANSONa' PIEMIŅAI

firmā un 1930. gadā kļuvis par tās va
dītāju. Latvijas neatkarības laikā šī
firma veica lielākos celtniecības dar
bus dzelzceļu, Šoseju un tiltu ierīkoša
nā. Otrā pasaules kara laikā Jansons
noorganizēja pats savu uzņēmumu un
armijas vajadzībām veica celtniecības
darbus ari ārpus Latvijas.
Savienotās Valstis Jansons nonāca
1949. gadā un pirmos gadus strādāja
vairākās privātās celtniecības un pro
jektēšanas firmās. 1956. gadā viņš ie
stājās federālās valdības dienestā, uz
ņemoties valdības ēku celšanas uzrau
dzību. Filadelfijā lielākās celtnes,
kuru uzraudzībā viņš kā federālās val
dības būvinspektors piedalījies, ir
veselas trīs: federālās valdības nams,
tiesas māja un jaunā, lielā naudas
kaltuve. (Par naudas kaltuves celšanu
uz plūstošām smiltīm — tiešā un pār
nestā nozīmē — Voldemārs Jansons
miedza kodolīgu priekšlasījumu ari
Brīvo latvju biedrībā, viņu intervēja
ari šejienes TV).
Kad sešdesmitos gados Brīvo lat
vju biedrība atzīst, ka vecā māja par
šauru. Voldemārs Jansons ar lielu
dedzību piedalās jaunā biedrības na
ma celšanā, likdams lietā savu ilgga
dējo pieredzi un sakarus ar pilsētas
iestādēm. Viņš uzņēmās nevien nepa
teicīgo bū\ komisijas priekšsēža ama
tu, bet reizē arī galvenos nama
celšanas un pārraudzības pienāku
mus. Tā kā Brīvo latvju biedrībai lī
dzekļu nebija tik daudz, lai jauno
namu uzceltu tik lepnu, kfl iecerēts,
bija diezgan galvas sāpju, sarūgtinā
jumu un ari nepatikšanu. Lai nekas
nepaliktu nepamanīts, Jansons jaunfi
nama celšanas laika Brīvo latvju
biedrības pagalmā bija redzams ik
dienas, parasti pa trīs lāgi, tfl kfl bez
pflrspllējuma var sacīt, ka jaunajā
biedrības namā neviens akmens nav
iemūrēts, neviena nagla iedzīta bez
viņa ziņas. Viņš piedalījās ari Brīvo
latvju biedrības sabiedriski-kultūrālfl
darbība un nolasīja referātu par
is lāmu. kas ir līdz šim saturīgākais
apcerējums par šo reliģiju jaunlaiku
skatījumfl latviešu valodā. Jaunajiem
latviešu celtniekiem un saviem biju
šiem darba kollēgām Voldemārs Jan
sons atstājis mantojumā noteikumu
kopsavilkumus mazākām konstrukci
jām un dzīvojamām mfljflm trijos sē
jumos ("Simplified Standard Specifi
cations for Minor Construction Pro
jects and Residential Buildings"
1978.).
Atvadu svētbrīdi Mūrestaunas sēru
māja vadīja māc Dr. A. Ziedonis.
Brīvo latvju biedrības goda biedram
pēdējos sveicienus nodeva biedrības
priekšnieks R. Līdums. Bērinieku
pulkā bija redzams art aizgājēja tuvs
draugs - Laika izdevējs H. Rudzltis
ar dzīvesbiedri, kā art vairāki paziņas
no Filadelfijas un apkaimes. Aizgā
jējs atstāj dzīvesbiedri Aleksandru,
bērnus Māru, Svenu un Inesi, kā art
trīs mazmeitas. (L.)
Voldemārs Jansons