Vilma Delle

Dzimusi Rīgā, mirusi Kuldīgas slimnīcā.

Bērnību pavadījusi Ozolnieku pag. "Mušķos". Mācījusies Ģ. Odiņa tirdzniecības skolā Rīgā , 1910. gadā ieguvusi mājskolotājas tiesības.

Strādājusi O. Krotovas sieviešu ģimnāzijā Rīgā no 1912. gada līdz 1914. gadam , Skolotāju biedrības tirdzniecības skolā , tad Maskavā latviešu bēgļu bērnu skolā.

Studējusi Mākslas akadēmijā Rīgā no 1921. gada līdz 1924. gadam. Precējusies ar Jēkabu Delli, skolotāju, kultūras darbinieku un jauno atbalstītāju. Dēls Māris.

Ar 1926. gadu dzīvojusi savā jaunsaimniecībā Lielrendas pag. "Dzelzāmuros".

No 1949.gada līdz 1953. gadam strādājusi kolhozā. Padomju okupācijas laikā viņa publicējusies maz, sākumā nav uzņemta arī Rakstnieku savienībā.

Rakstnieku Savienības biedre no 1964. gada, rakstījusi galvenokārt bērniem.

Apbedīta Rendas pag. Kraķu kapos.

Pilnīgs Delles mūža ietvērums ir bēru dienā .I.Bērsona sacītajos vārdos, ka Vilmai Dellei latviešu literatūrā ir klusa, bet sava stipra , nesatricināma vieta. (no "Mani pacienti," J.Liepiņš)

Darbi:

• Delle V. Laimona kāposti. - Rīga, 1935.
• Delle V. Bērnu bērni. Jaunatnes luga.- Rīga, 1938.
• Delle V. Parādi man pasauli.- Rīga, 1957.
• Delle V. Uz jauno māju.- Rīga, 1958, 1977.
• Delle V. Par zēnu, kas nenoslīka.- Rīga, 1960.
• Delle V. Draudzības lakatiņš.- Rīga, 1963.
• Delle V. Dižais buciņš.- Rīga,1970, stāstu un noveļu izlase
• Delle V. Piecas atminēšanas.- Rīga, 1979.
• Delle V. Incis, Mincis un vēl trīs.- Rīga, 1984.
• Delle V. Laimīgie Jāņi.- Kuldīga, 1992.
• Delle V. Negantais nieks: stāsti un noveles.- Rīga, 1994.

Avots: LNB