Indriķis Šūlmanis

Indriķis Šūlmanis - Platones pagasta Jaunērgļu saimnieks.

Mirst 1886. gada pavasarī ar plaušu karsoni.

No mazdēla Leonarda Šūlmaņa atmiņām - http://uzinubiblioteka.blogspot.com/2014/11/sulmanu-dzimtas-hronika.html

"Indriķis Šūlmanis, kurš ir mans vectēvs, tiek ielikts par saimnieku Jaun-Ērgļu mājās 1837. gadā. Tad vēl bija klaušu laiki, un muiža toreiz saimniekus ielika un izlika pēc saviem ieskatiem.

           Saimniekam vajadzēja muižai maksāt lielu renti un katru nedēļu sūtīt zināmu strādnieku skaitu muižas darbos, dodot līdzi savu pārtiku un darba rīkus.

            Bij jādod arī zināms skaits zirdzinieku dienu. Saimnieka apstākļi bija tik grūti, ka beidzot neviens labprātīgi negribēja par saimnieku iet.
           Tad muiža uzzināja, kur ir kāds turīgāks deputāta vīrs vai saimnieka brālis, un pavēlēja tam tad uzņemties saimniekošanu. Nepaklausības gadījumā vainīgo nopēra, tādā veidā piespiežot muižai paklausīt. Ja jaunais saimnieks nespēja saimniekot, tas ir, visas klaušas pildīt un renti maksāt, tad viņu atkal nopēra un izsvieda no mājām. Tur viņš bija atstājis savu deputāta strādnieka iekrāto mazumiņu jeb, pie brāļa strādājot, iekrāto mantību.        

      Toreiz gājējiem bija labāki apstākļi kā saimniekiem, jo algu viņi saņēma graudā, kā sējumus un lopu izmitināšanu, no kā viņiem muižai nekādas nodevas nebij jādod.
       Mans vectēvs varēja Jaun-Ērgļos noturēties par saimnieku, pateicoties brāļu palīdzībai, galveno kārtu viena, kurš ir bijis vienā muižā par vagari. Tā viņam bij izdevies sagaidīt klaušu atcelšanu un māju atdošanu dzimtas īpašumā. Bet arī tad vēl viņam gāja grūti ar saimniekošanu, jo vajadzēja maksāt mājas izpirkšanas naudu un gādāt meitai pūru.

           Vecāko meitu Grietu apprec Jenķeļ- Bemberu saimnieks Freimanis un otru meitu Līzi - kaimiņu saimnieks Vilsons Vec-Ērgļos.
            Mans vectēvs nebij diezcik centīgs, viņš bij ticis pagasta amatvīros un pēc pagasta valdes sēdēm mīlēja iegriezties krogū, lai iedzertu glāzi alus un apspriestu jaunākos notikumus. Arī mājās būdams, viņš saimniecību vadīja ar vieglu roku un tā nonāca maksāšanas grūtībās, un parādu dēļ bij spiests atsacīties no mājām.

          Lai nevajadzētu atstāt mājas, tad pagasta valde izkārtoja tā, ka viņš atdod mājas savam vecākajam dēlam Jānim. Tas nu tiek par saimnieku sešpadsmit gadu vecumā, un mans vectēvs skaitās kā vecsaimnieks.

Tā kā mans tēvs faktiski bij par jaunu priekš saimnieka, tad pagasta valde uzņēmās galvošanu par viņu. Mans vectēvs arī palīdzēja viņam saimniekot, un tā Jaun-Ērgļi palika Šūlmaņu dzimtai.