Visvaris Millers
- Geburt:
- 31.10.1927
- Tot:
- 01.02.1992
- Patronym:
- Oto
- Kategorien:
- , Juristen, Professor, Rektor
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Visvaris Millers (1927.-1992.) – LU rektors no 1970. līdz 1987.gadam
Attēls no LU rektoru portretu galerijas
Visvaris Millers dzimis Krasnojarskā, bet augstāko izglītību ieguvis Latvijā, studējot LVU no 1944. līdz 1949. gadam. 1955.gadā ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu par disertāciju ":LPSR konstitūcijas izveidošana". Zinātņu doktora grāds 1966.gadā piešķirts par disertāciju "Padomju valstiskuma izveidošana Latvijā".
1970. gadā prof. V. Millers kļuva par LVU rektoru un ieņēma šo amatu visilgāk Universitātes vēsturē – 17 gadus.
Prof. V. Millers centās Universitāti padarīt par valsts augstākās izglītības vadošo zinātniski metodisko centru. Tika modernizēta un atjaunota Universitātes materiāli tehniskā bāze, veikti ievērojami kapitālie remonti, uzceltas jaunas kopmītņu ēkas. Tika attīstīti un dibināti sakari ar Universitātēm citās Eiropas valstīs.
Paralēli saviem rektora pienākumiem, prof. V. Millers vadīja Valststiesību katedru un prof. V. Millera galvenais zinātniskās darbības pētījumu objekts bija valsts tiesības– tiesiska valsts, vietējā pašvaldība un cilvēktiesības. Šajā jomā ir tapušas daudzas publikācijas, kuras apkopotas personālajā literatūras rādītājā „Profesors Visvaris Millers”, kas izdota 1988. gadā.
1972. gadā prof. V. Millers tika ievēlēts par Rostokas Universitātes Goda doktoru, kā arī viņš bija Latvijas PSR Augstākās Padomes un Rīgas pilsētas padomes deputāts.
Izstādē aplūkojami iespieddarbi no LU Bibliotēkas krājuma.
Izmantotie informācijas avoti:
1. Birziņa, Līna. Profesors Visvaris Millers (1927-1992) / Līna Birziņa. No: Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 297.-299.lpp.
2. Latvijas Valsts Universitātes vēsture 1945 -1990. Rīga, 1999, 562 lpp.
3. Millers, Visvaris. Latvijas Padomju enciklopēdija: 6.sēj. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985, 696.lpp.
4. Šteinbergs, Valentīns. Latvijas Padomju enciklopēdija: 9.sēj. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987, 438.lpp
http://www.lu.lv/zinas/t/941/
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Ērika Stumbiņa | Ehefrau | ||
2 | Valdis Cielava | Arbeitskollege | ||
3 | Oto Grīnbergs | Arbeitskollege | ||
4 | Staņislavs Graužinis | Arbeitskollege | ||
5 | Edgars Meļķisis | Arbeitskollege | ||
6 | Ilmārs Bišers | Arbeitskollege | ||
7 | Jānis Vēbers | Arbeitskollege | ||
8 | Līna Birziņa | Arbeitskollege | ||
9 | Valentīns Šteinbergs | Vorgänger |