Tatjana Bēma

2015. gada 14. martā mūžībā aizgājusi ilggadējā Latvijas Mākslinieku savienības darbiniece, kultūras dzīves uzturētāja Tatjana Bēma (1930 - 2015), informē Latvijas Mākslinieku savienība.

Noslēdzies savā ziņā leģendāras personības lielas mīlestības un pašatdeves piepildīts mūžs. Tatjana Bēma (draugi un tuvākie kolēģi viņu sauca par Taņu) bija ilggadēja Latvijas Mākslinieku savienības darbiniece. Prasmīgi kārtodama dažādas mākslinieku radošās un praktiskās lietas, sniedza atbalstu un palīdzēja daudziem. Nelielajā Bēma kundzes  kabinetā aiz plašākās koptelpas  Benjamiņu namā, kur toreiz radošās savienības mitinājās, saritēja un bieži vien veiksmīgi atrisinājās svarīgi mākslinieku dzīves un rīkoto pasākumu pavedieni. Spraigo, reizēm noslēpumaino auru, kas tā vai citādi audās gaisotnē ap Bēma kundzi,  lieliski ir uztvērusi Maija Tabaka, radot viņas portretisko tēlu reprezentatīvā lielformāta gleznā ("Tatjanas Bēmas portrets", 1975, audekls, eļļa, LMS muzejs). 

Tomēr jāatzīst, ka nozīmīgāko un apjomīgāko likteņa atvēlēto misiju  Tatjana Bēma goddevīgi pildīja ar milzīgu, neatslābstošu atdevi, palīdzēdama savam vīram, pazīstamajam akvareļu gleznotājam, mākslas vēsturniekam un  Latvijas Māksla akadēmijas profesoram Romim Bēmam   visos darbos un  pasākumos, kurus viņš īstenoja. Meistaram dzīvam esot,  viņi abi bija, šķiet, absolūti saskanīgs tandēms itin visā, arī rūpējoties par akvarelistu sekcijas biedru rīkotajiem pasākumiem, rīkojot Baltijas republiku akvareļus skates, un jo  sevišķi -  iniciējot un ar neiztrūkstošu klātbūtni allaž atbalstot savā laikā patiesi fantastiskos, arī starptautiskos akvarelistu plenērus Cēsīs. Ir skaistas atmiņas par to, kā Taņai eleganti stūrējot viņu dzeltenīgo žigulīti, braucām uz kārtējo plenēra noslēgumu  un Bēmu slavenais, labi audzinātais melnais  pūdelis Žeriko pie Cēsu pagrieziena, vērīgi apkārt skatīdamies, zīmīgi rēja. Arī viņam tas bija ierasts ceļš.

Protams, ka mājas rūpes un sadzīves lietas bija Tatjanas kundzes ziņā. Droši vien Romis Bēms nespētu  tik daudz paveikt, ja viņam nebūtu tāds balstošs cilvēks līdzās  kā Taņa,  ja dzīve nebūtu aizritējusi mājas miera saskanīgajā gaisotnē.

Dzīvesbiedra pēkšņā aiziešana mūžībā 1993. gada 31. martā bija neiedomājami smags trieciens. Pēc meistara nāves Tatjana Bēma ir darījusi visu iespējamo un reizēm arī neiespējamo, lai saglabātu viņa darbus un sakrāto mākslas vērtību kolekciju, lai uzturētu dzīvu viņa piemiņu. Viņa uzņēmās prāvās kolekcijas  inventarizāciju un mākslas darbu aprakstīšanu. Panāca Rīgas Domes atbalstu dzīvokļa Blaumaņa ielā 9 uzturēšanai. Šajā periodā veidojās veiksmīgas sadarbības saiknes ar Latvijas Mākslas akadēmijas  vadību, ar bijušajiem kolēģiem un profesora audzēkņiem. 1994.gadā tika parakstīts līgums,  kurš paredzēja, ka turpmākos desmit gadus Roma Bēma piemiņas fonds atzīmēs izcilāko mākslas zinātņu studentu veikumu arī ar finansiālu balvu. Parādot godu profesoram, LMA gaitenī ir novietots tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidotais,  bronzā atlietais  viņa portrets. Par nozīmīgu veikumu varam uzskatīt ar lielu pašatdevi un vērienu sarūpētu un 2013. gadā publicētu iespaidīgo  izdevumu Romis Bēms. Domu un atmiņu dārzos ar daudzu kolēģu un audzēkņu atmiņu stāstījumiem un bagātīgu akvareļu klāstu.

Varam droši domāt, ka Tatjanas Bēmas pašaizliedzīgais veikums visos tā cilvēcisko attiecību un darbu zarojumos arī nākamībā saglabāsies kopā ar visu to, ko paveica un mūsu kultūrai dāvāja Romis Bēms.  Lai gaišs ceļš aizgājējai mūžībā.
 
Mākslas zinātniece Ruta Čaupova

Atvadīšanās no Tatjanas Bēmas notiks 2015. gada 21. martā plkst. 12.20 Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīcā, Kalna ielā 21, Rīgā.