Jānis Ziemeļnieks

Dzimis vagara ģimenē (vecāki Pēteris un Kristīne). Mācījies Plāņu pagasta Sarkaņu skolā (1908-12), Strenču ministrijas skolā (1912-14). 1914. gada beigās strādājis par fotogrāfa mācekli Strenčos, 1915-18 par fotogrāfu.

Pirmā publikācija - dzejolis "Vai tiešām es tik ļauns?" laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" 1916.4.17.IX. Laikraksta redaktors Āronu Matīss devis pseidonīmu Ziemeļnieks.

1916. gadā pēc kārtējā nieru slimības uzliesmojuma ārsts Ziemeļniekam parakstījis pirmo opija devu, un dzejnieks pamazām pieradinājies pie narkotikām.

1918. gada decembrī ievēlēts par Strenču izpildkomitejas sekretāru. Lai gan Ziemeļnieks bija kreisi noskaņots, viņš neatzina lielinieku teroru, sarakstīja satīrisku dzejoli par Strenču varasvīriem un drīzumā atteicās no amata.

1919. gadā Ziemeļnieks iesaukts Sarkanajā armijā, mēnesi nodienējis Pleskavā un Rēzeknē, pēc tam no dienesta atbrīvots veselības stāvokļa dēļ. Pārnācis dzīvot Rīgā.

1920. gadā Ziemeļnieks kā eksterns nolicis vidusskolas gala eksāmenu, strādājis Izglītības ministrijas Mākslas departamentā,

1921-22 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā.

1925-30 bijis redakcijas loceklis laikrakstā "Jaunākās ziņas" un žurnālā "Atpūta".

Izdoti četri dzejoļu krājumi: 

• "Aizejošais" , 
• "Nezināmais" (abi 1923), 
• "Skūpsts" (1928),
• "Naktis" (1929),

Kultūras fonda balva). Dzejai raksturīgs formas ziņā kanonisks, izteikti melodisks pants, pārsvarā četrrindes, romantisks "Zilās puķes" sapņotāja vientuļnieka pasaules redzējums, izjustas sirsnības, iekšējas atklātības, vienkāršības caurausta mīlas lirika. Ziemeļnieks līdz pilnībai izkopis četrrindu panta lakoniskumu. Daudzi no Ziemeļnieka labākajiem dzejoļiem tapuši Valmierā, viesojoties pie māsas Alīdas.

1921-30 rakstījis daudz recenziju un jubilejas rakstu. Mazāka nozīme Ziemeļnieka stāstiem un skicēm. Sacerējis arī humoristiskus dzejoļus karikatūru ilustrēšanai žurnālos "Atpūta" un laikrakstā "Jaunākās Ziņas", rakstījis tekstus bērnu bilžu grāmatām. 

1987. gadā pie mājas Strenčos, Rīgas ielā 17, atklāta piemiņas plāksne.  Izdotas "Kopotas dzejas" (1931),

 Raksti 2 sējumos (1933-34), 

Kopoti raksti 2 sējumos (ASV, 1960), izlases "Dzeja" (1960), "Tev padots neprāts man..." , "Divi gudrie satiekas" (abas 2002), "Vīzija naktī" (2003). 

Avots : Valmieras bibliotēka 

"Latvijas Kareivis" 1937.gada19.jūlijā raksta: "Aizvakar naktī savā dzīvoklī Marijas ielā 55 negaidot miris dzejnieks Jānis Ziemeļnieks. Vakarā tas pārnācis labā garastāvokli, drīz licies gulēt, bet vakarrīt ap plkst. 8 dzīvokļa saimniece viņu atradusi nomirušu. Atsauktais ārsts Dr. Butuls konstatējis, ka dzejnieks miris ar sirdstrieku. Tik tālu notikušā faktiskā puse, bet aiz tās slēpjas dziļš traģisms par agri aizgājušu talantu, kurš tik daudziem bija mīļš ne vien kā dzejnieks, bet arī kā reti sirsnīgs un atsaucīgs cilvēks. Kā dzejnieks viņš bija visvairāk lasītais pēc Friča Bārdas, sevišķi jaunatnē, jo Ziemeļnieks mācēja runāt tādus vārdus, kas nekad sirdīm garām negāja.
Jānis Ziemeļnieks dzīvē bija kā aizlauzts augs. Domās nogrimis un caur briļļu stikliem vērodams ļaužu sejas, viņš bieži klīda Rīgas ielās. Savā būtībā viņš bija pesimists, bet mācēja arī būt jautrs draugu sabiedrībā. Viņš ir pāragri aizgājis no mums, bet savos darbos dzīvos ilgi."