Gustavs Tūrs

Arhibīskaps no 1948.-1968. gadam

Dzimis Praulienas „Silniekos”, astoņu bērnu lielā ģimenē.  Vecāki: Gustavs Turss (1853-1934) un Anna Tursa, dz. Barbane (1850-?).  Brāļi un māsas: Pēteris, Jānis, Otto, Berta, Alīda, Auguste, Anna. 

Evaņģēliski luterisks garīdznieks (ordinēts 1920). Baznīcas Virsvaldes loceklis (1928, 1931). Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps (1946–68). Miera aizstāvēšanas Padomes komitejas loceklis.

Mācījies Lazdonas pagasta skolā, tad Rīgas Aleksandra un Pēterburgas Alekseja ģimnāzijās. No 1910. gada studējis Tērbatas Universitātē jurisprudenci un vēlāk teoloģiju. Nolicis eksāmenu pro venia concionandi et pro ministerio.

Mācītāja amatā ordinēts 1920. gada 20. jūnijā Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā, kas tolaik vēl piederēja LELB.

Neilgu laiku kalpojis par mācītāju Latgalē: Sīķeles, Bornes, Kalupes, Preiļu un Krāslavas draudzēs.

Kopš 1921. gada kalpojis kā skolotājs Bauskā un kā mācītājs Bauskas draudzē, pavadot tur 24 gadus. Ir kalpojis arī Bauskas apkārtnes draudzēs: Codē, Mežotnē un Budbergā.

Bēgļu gaitās un pēc II Pasaules kara bijis mācītājs Alūksnes, Sātu, Zemītes un Rīgas Svētā Jāņa draudzēs.

Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vadību G.Turss uzņēmies jau 1946. gadā, un 1948. gada 14. martā tika ievēlēts par LELB arhibīskapu.

1959. gadā Leipcigas Universitātes Teoloģijas fakultāte viņu iecēla par savu goda doktoru (Dr.theol.h.c.).

-----

* 1890. V 24. Praulienas pag.

                Beidzis Pēterburgas Alekseja Nikolajeviča ģimnāziju,

                1910/1918. beidzis Tērbatas Universitāti,

                1920. VI 20. ordinēts par Cēsu apriņķa vikāru,

                1920. X 15. Bauskas draudzes mācītājs,

                1920/1942. Bauskas un no 1926. g. Codes ev. lut. draudzes mācītājs.

                1920/1924. arī Budbergas draudzes mācītājs,

                1928. Baznīcas Virsvaldes loceklis,

                Bij. Jaunpiebalgas draudzes skolas, Cēsu reālskolas un Bauskas 

                                ģimnāzijas skolotājs.

                Avots:       LVVA 1370-1-1696-347.;

                                „Baznīcas kalendārs“.; 

                                „Es viņu pazīstu“, R. 1939.

-----

Viņš ilgu laiku bija okupētās Latvijas arhibīskaps, kas piedzimis 1890. gada 24. maijā Lazdonā, miris 16. martā Rīgā. 1948. gadā viņu ievēlēja par okupētās Latvijas arhibīskapu, un viņš pildīja šo amatu ilgus gadus. Viņš ordinēts mācītāja amatā 1920. gada jūnijā. Kad sākās boļševiku otrreizējā okupācija Latvijā, un arhibīskaps Grīnbergs devās kopā ar mums trimdā, tad Rīgā ārkārtīgi grūtos apstākļos arhibīskapa vietnieka pienākumus uzņēmās prāvests K. Irbe. Viņu 1946. gada februārī apcietināja pēc tam, kad Mārtiņa Lutera 400 gadu nāves dienas piemiņas dievkalpojumā prāv. K. Irbe pieminēja apstākļus Rīgā, ka okupanti cilvēkus uz ielām aplaupa, izģērbjot tos pat kailus. G. Turss 1944. gada rudenī bija Jāņa draudzes mācītājs Rīgā. Pēc prāv. K. Irbes apcietināšanas viņš kļuva arhibīskapa vietas izpildītājs un 1948. gadā, kad 14.un 15. martā Rīgā notika t. s. 9. ģenerālsinode, viņu ievēlēja par arhibīskapu. Sava mūža beigu daļā Turss dēvējās par Tūru.

Būdams arhibīskaps, viņš reliģijas lielajos spaidos tomēr darīja visu iespējamo. Jāatceras, ka arhibīskapam Dr. T. Grīnbergam Rīgas laikā bija divi vietnieki — prāv. P. Rozenbergs un māc. A. Siļķe. P. Rozenbergu noslepkavoja padomju izsūtījumā, bet A. Siļķe atgriezās no izsūtījuma tikai pēc daudziem gadiem. G. Turss Latvijas otrreizējās okupācijas sākumā griezās pie Maskavas ieliktā ministru prezidenta Dr. A. Kirhenšteina, lai iestātos par apcietināto prāvestu K. Irbi. A. Kirhenšteins sacījis, ka viņš ir bezspēcīgs, jo prāvestu notiesājusi sevišķa tiesa Maskavā. lesniegumu lai ņemot atpakaļ, jo varot ciest tā parakstītāji par līdzdalību "noziegumā". Lai saglabātu tautas dzīvos spēkus, G. Turss uzsāka t. s. koeksistences politiku baznīcā, mēģinot nenostāties asā konfliktā ar okupantiem. G. Turss panāca arī to, ka jau 1948. gadā iznāca dziesmu grāmata, kaut tikai 3000 eksemplāros. 1960. gadā tādā pašā eksemplāru skaitā publicēja Jauno derību un psalmus. Laikam jau tikai vēsture īsteni varēs novērtēt Gustava Tursa darbus. Sestdien, 24. martā viņu no Jāņa baznīcas Rīgā izvadīja uz Meža kapiem. Garīdznieks bija ietērpts tajā pašā talārā, kuru tam savā laikā māte ar rokām savērpa un noauda. (Austrālijas latvietis, 27.04.1973)