Aleksandrs Zvaigzne

Dzimis Sarkaņu pagastā 1895. gada 15. septembrī (pēc jaunā stila 27. septembrī). Vecākais dēls Patkules muižas mūrnieka Jura Zvaigznes un viņa sievas Maijas Zvaigznes, dzim. Mālnieks, ģimenē. 

Viņa tēvs Juris tobrīd bija četrdesmit piecus, bet māte Maija divdesmit piecus gadus veca. Pēc diviem gadiem pasaulē nāca māsa Marta (dz. 1897.), vēl pēc sešiem – māsa Ksenija (dz.1904.). Vairāk bērnu Zvaigznēm nebija.

Mācījies draudzes skolā, vēlāk Lotošinas Piensaimniecības skolā (Лотошинская школа молочного хозяйства), Tveras guberņā. Laikraksts „Dzimtenes Vēstnesis” 1914. gada 12. decembra numurā raksta: „Lotošina (Tveras gub.). Šejienes piensaimniecības un lopkopības skolā noturēja 4. dec. š.g. atlaišanas eksāmenus. Pilnu skolas kursu beidza 10 audzēkņi, starp kuriem sekoši latvieši: Aleksandrs Zvaigzne no Sarkanā pag.[..].”

Piecas dienas pirms divdesmitās dzimšanas dienas, 1915. gada 10. septembrī Aleksandrs Zvaigzne tika reģistrēts kā Leibgvardes Jēgeru pulka brīvprātīgais. Vēlāk bija viens no latviešu strēlniekiem, dienēja slavenajā Studentu rotā, piedalījās Brīvības cīņās un 1920. gada 28. februārī mira Rīgā, kara hospitālī, būdams vien divdesmit piecus gadus vecs. 

Aleksandra Zvaigznes kara gaitas (apkopojums no biographien.lv): 

1915. gada 10. septembrī Leibgvardes Jēgeru pulka brīvprātīgais,
1916. gada 20. augustā Valmieras latviešu strēlnieku pulka strēlnieks,
1917. gada 01. martā Ziemeļfrontes praporščiku skolas junkurs,
1917. gada 31. augustā beidzis un paaugstināts praporščika pakāpē izd. 1917. III 01.,
1917. gada 26. septembrī kļuvis par Latviešu strēlnieku rezerves pulka 2. rotas jaunāko virsnieku
1917. gadā no 5. novembra līdz 1918. gada 15. aprīlim bijis vācu gūstā
1918. gada 30. novembrī kļuvis par Cēsu rotas brīvprātīgo
1919. gada 3. janvārī kļuvis par Atsevišķās (Studentu) rotas virsnieku
1919. gadā no 15. februāra – 10. martam piedalījies kaujās pie Skrundas,
1919. gada 29. martā kļuvis par Atsevišķā IV bataljona 1. rotas virsnieku
1919. gada 25. jūnijā Atsevišķais IV bataljons pārdēvēts par VI
1919. gada 1. jūlijā ievainots
1919. gada 8. augustā iecelts par Daugavpils kājnieku pulka 1. rotas komandieri
1919. gada 1. decembrī ieguvis virsleitnanta dienesta pakāpi 
1920. gada 28. februārī miris Rīgā, kara hospitālī
1920. gada 7. martā apbedīts Brāļu kapos Rīgā.