Jānis Pīcka-Dzelde

Dzimis 1889. gada 18. decembrī Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā zemnieka Bērtuļa Pīckas un Dārtes, dzimušas Tabaciņas, ģimenē.

Studējis LU VMF (1921–1929).

Strādājis LU Lauksaimniecības fakultātes Mikrobioloģijas katedrā par subasistentu (1920), jaunāko asistentu (1929–1933), asistentu (1933–1936), vecāko asistentu (1936– 1939), privātdocentu (1940), LU/RU VMF Higiēnas katedras docentu (1940–1944), LLA VF profesoru (no 1945). Pildījis LLA VF Epizootoloģijas (1947–1954), Epizootoloģijas un zoohigiēnas (1955–1957) katedras vadītāja, VF dekāna (1947–1954) pienākumus. No 1951. gada vienlaikus strādājis LPSR ZA Mikrobioloģijas institūtā un Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūtā (LLVZPI). Bijis Sēlpils pamatskolas (1920) un Rīgas 3. vakara vidusskolas (1921–1935) skolotājs.

Mācījis zoohigiēnas mācību priekšmetu.

Pētījis tuberkulozes diagnostiku un imunizāciju, zoohigiēnas jautājumus. Ieguvis Dr. med. vet. zinātnisko grādu (1939). Viņa vadībā izstrādātas A. Nicmanes, L. Zālīša un Dž. Širaka veterināro zinātņu kandidāta disertācijas.

Publicējis 19 darbus. Mācību grāmatas Lauksaimniecības dzīvnieku higiēna (1955) autors, grāmatu Liellopi un Lopkopības pamati līdzautors.

Bijis Zootehnikas un zoohigiēnas institūta un LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta zinātniskās padomes loceklis. Izvirzīts par korespondētājlocekli Vissavienības Lauksaimniecības ZA. Bijis LVB valdes loceklis un LVB goda biedrs.

Apbalvots ar medaļu Par izcilu darbu (1946), LPSR AP Prezidija Goda rakstu (1954), LLA rektora pateicībām.

Miris 1959. gada 7. novembrī. Apbedīts 2. Meža kapos Rīgā.

Dzimtajās mājās izveidota piemiņas plāksne.

Avots: Pētera Keidāna, Oļģerta Parčinska pētījums „Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi – mācībspēki Latvijā”