Hermīne Vaivariņa

Dzimusi 1911. gada 15. novembrī Rīgā strādnieka Friča Grīnhofa un Otīlijas ģimenē.

Studējusi LU VMF (1935–1941). Studentu biedrības Zemgale locekle.

Strādājusi Rīgas pilsētas Centrālā tirgus laboratorijā par trihineloskopisti (1935–1937) un veterinārārsta v. i. (1937–1940),

LU VMF Higiēnas institūtā/katedrā par asistenti (1940–1941), LLA VMF/VF Toksikoloģijas katedras docenta v. i. (1945–1946), Anatomijas (1946), Mājdzīvnieku fizioloģijas (1947), Parazitoloģijas katedras asistenti (1948), Parazitoloģijas katedras vecāko pasniedzēju (1949), docenti (1949–1952), Terapijas un parazitoloģijas katedras docenti (1952–1955), Patoloģiskās anatomijas un parazitoloģijas katedras docenti (1955–1971), profesori (no 1971). Pildījusi LLA VF Mājdzīvnieku fizioloģijas (1947–1948), Terapijas un parazitoloģijas (1952–1955), Patoloģiskās anatomijas un parazitoloģijas katedras (1961–1977) vadītājas, VF dekāna vietnieces (1946–1954 ar pārtraukumiem) pienākumus.

Bijusi LPSR ZA Bioloģijas institūta Parazitoloģijas laboratorijas dibinātāja un vadītāja (1954–1958).

Veterinārmedicīnas praksē četrus gadus strādājusi Padomju armijas veterinārajā dienestā vecākās leitnantes pakāpē. Stažējusies vairākkārt Maskavā Veterinārajā akadēmijā un Vissavienības Helmintoloģijas institūtā.

Mācījusi veterināro parazitoloģiju.

Pētījusi mājdzīvnieku helmintu faunu un to izplatību Latvijā, nozīmīgāko parazitožu profilakses un apkarošanas problēmas. Ieguvusi veterināro zinātņu kandidāta grādu (1950). Viņas vadībā izstrādātas V. Pauderes, M. Lazdiņas, V. Galenieces zinātņu kandidāta disertācijas.

Publicējusi 48 darbus, kā arī vairāk nekā 80 rakstus/šķirkļus Lauksaimniecības enciklopēdijā. Bijusi galvenā redaktore un līdzautore mācību grāmatai Lauksaimniecības dzīvnieku invāzijas slimības (1965), līdzautore grāmatām Rokasgrāmata lauksaimniecības darbiniekiem (1959), Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs (1957), Lauksaimniecības enciklopēdija (1962–1971).

Bijusi LLA PSKP partijas biroja mācību sektora vadītāja (1961–1965), vairākkārt VF partijas biroja sekretāre, Rīgas pilsētas deputāte (1956–1961), darbojusies LLA mācībspēku atestācijas un citās pastāvīgi darbojošās komisijās, PSRS Parazitologu padomē (1952–1970). LVB goda biedre.

Apbalvota ar PSRS Sarkanās Zvaigznes ordeni (1944), vairākām kara medaļām, medaļu Par priekšzīmīgu darbu (1953), LPSR AP prezidija Goda rakstu (1968), LPSR LM Goda rakstu (1968, 1978), LPSR Augstākās un vidējās izglītības ministrijas Goda rakstu (1979), četrām krūšu nozīmēm (1969, 1970, 1971, 1975), vairākām LLA rektora pateicībām. LPSR Nopelniem bagātā veterinārārste (1971). Piešķirta personālā pensija (1978).

Pensionējusies 1979. gadā. Emigrējusi uz ASV pie meitas (1988).

Apglabāta ASV.

Avots: Pētera Keidāna, Oļģerta Parčinska pētījums „Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi – mācībspēki Latvijā”