Amālija Menca

Dzimusi 1910.gada 28.martā Rīgas rajona Jumpravas pagasta „Jaunguldzeņu' mājās. Bargie vēstures gadi – pirmais pasaules karš, pēckara gadi piespieda Mencu ģimeni doties bēgļu gaitās uz Sibīriju. Latvijā Mencu ģimene atgriežas 1921.gadā. Savās dzimtajās mājās netiek, jo prombūtnes laikā tajās apmetušies sveši ļaudis. Nācās apmesties pie radiem. Bērnība Amālijai saistās ar ganu gaitām pie svešiem cilvēkiem, bet vecāki ļoti vēlējās, lai meitene mācītos. Pēc pamatskolas beigšanas meitene iestājās Jaunciema skolā pie Ķīšezera un pēc tās beigšanas - skolotāju institūtā.

Pēc skolotāju institūta beigšanas darba vieta  bija jāmeklē pašiem. Tajos laikos direktori savās skolās lielāko tiesu pieņēma darbā tikai savas paziņas. Skolotājai nācās strādāt vairākās skolās: Babītes, Zādzenes, Nīcas, Gavru. Tā kā skolotāja bija aizsardze, padomju varas gados Amālija iemantoja neuzticību. Viņu nozīmēja uz Latgali, jo Latgali uzskatīja par atpalikušu.Tā 1948.gada rudenī skolotāja ar māti ieradās Tilžas skolā. Sākumā skolotāja strādāja 1-3 .klasēs. Prasībās stingra, daudz strādāja ar nesekmīgajiem skolēniem. Skolā trūka matemātikas un dziedāšanas skolotāju, tāpēc direktors Elmārs Karlsons viņu norīkoja par matemātikas un dziedāšanas skolotāju. Skolotāja īsā laikā nodibina skolēnu un ciema jauniešu korus un dramatiskos pulciņus skolā un ciemā. Visus šos pienākumus skolotāja veica bez atlīdzības. Skolu un ciema koru skatēs kori vienmēr guva pirmās vietas. Viņas vadīto koru repertuārs nebija viens un tas pats, bet vienmēr tika ieviestas jaunas vēsmas. Viņa ļoti mīlēja latviešu tautas dziesmas un tās mācīja saviem koriem. Kā pateicību par darbu skolotājai pasniedza koru piemiņas karogu uz mūžu. Karogs bija ceļojošais - ja koris ieguva 1, vietu, tas tika pasniegts korim, bet, ja koris 1.vietu ieguva vairākus gadus pēc kārtas, karogu pasniedza uz mūžu. Skolotājai uzdāvināja akordeonu, kurš tagad glabājās Tilžas novada muzejā, magnetofonu, prēmijas. Par savu prēmiju skolotāja nopirka kokles un nodibināja koklētāju ansambli „Kokle”.

Trešās atmodas laikā Amālija Menca viena no pirmajām Tilžas novada ļaudis organizēja Tautas frontē. 1989.gada 18.novembrī Tilžas ciema svētkos uzdāvināja Latvijas valsts karogu uzvilkšanai pie Tilžas ciema kultūras nama. Skolotājai piemita lieliskas īpašības, liela ticība labajam, izpalīdzība tiem, kuriem klājās grūti, trūcīgajiem ziedoja naudu, lai gan pašai nebija nekādas bagātības. Tikai bagāta cilvēciska dvēsele. Skolotāja dzīvoja viena, jo nebija ģimenes, bet vientuļa nejutās, jo savā dzīves laikā bija iemantojusi daudz labu un uzticīgu draugu, kuri skolotāju apciemoja.  

Apglabāta Tilžas pagasta Kāpessila kapos.

Avots: Balvu bibliotēkā