Tekla Šaicāne

Viļakas etnogrāfiskā ansambļa "Abrenīte" dziedātāja un tautasdziesmu teicēja.

Dzimusi 1912.gadā Viļakas "Keišos" daudzbērnu ģimenē. Jau no bērnības Tekla ar māsām dziedājušas baznīcas korī. Kopā ar mammu Mariju Bratuškinu, kura arī bija liela dziedātāja, visas māsas gāja dziedāt psalmus pie visiem kaimiņiem, maija vakaros dziedāja pie krustiem ceļmalās. Pusaudzes gados Tekla iesaistījās Viļakas katoļu jauniešu pulciņā, kur spēlēja teātri, vēlāk bija sufliere. Brālis Mateušs Bratuškins mācījies konservatorijā, bet visu izjaucis karš un Sibīrija

Teklas darbošanās folkloras ansamblī aizsākās 1985.gadā, kad Viļakas vidusskolas skolēni skolotājas Lūcijas Bondares vadībā sāka interesēties par vecmāmiņu dziedātajām tautasdziesmām. Viņas mazdēls ierakstījis magnetafona lentā Anneles Bondares dziedātās kāzu apdziedāšanas dziesmas. Tekla paklausījusies un teica: "Es arī tā varu dziedāt". Lai tie nebūtu tikai tukši vārdi, sanāca kopā vairākas "Ilziņu" sievas - Mihalīna Šaicāne, Anna Dubkeviča, Stefānija Brokāne, Helēna Medne un Tekla. Sāka dziedāt tās dziesmas, kuras bija iemācījušās no savām vecmammām, mammām. Vēlāk mums piepulcējās arī citas sievas un tā radās jau etnogrāfiskais ansamblis jau ar trīspadsmit dziedātājām. Tālāk sekoja tikšanās ar folkloras vācējiem un pētniekiem un tautasdziesmu pierakstīšana. Pirmo pārsteigumu Latvijai sagādāja Ilziņu ciema dziedātāju piedalīšanās 1986. gada 31. oktobrī Kr. Barona dienā.

Tekla Šaicāne ada cimdus, zeķes, tamborē. Pēc pirmā folkloras festivāla "Baltica" sāka adīt mazus, mazītiņus sarkanbaltsarkanus suvenīrcimdiņus, ko dāvināt ciemiņiem. Mājās cepa arī maizīti

Tekla Šaicāne mirusi 2007. gadā un apglabāta Viļakas katoļu kapsētā.

Avots: Balvu bibliotēka