Teodors Liepa – Linde

Dzimis 1915. gada 29. janvārī Saikavā,

Latvijas Karaskolas (LKS) pēdējais, 14. izlaidums notika 1940. gadā – gadā, kad uz pusgadsimtu beidza pastāvēt Latvijas valsts un arī Karaskola.

2015. gada 29. jūnijā 101. mūža gadā Aizsaulē aizgājis pēdējais šī izlaiduma virsnieks, kapteinis Teodors Liepa – viens no tiem daudzajiem latviešu virsniekiem, kuram Otrā pasaules kara iznākums liedza mūžu vadīt Dzimtenē.  

Teodors Liepa (līdz 1940. gadam uzvārds Linde) dzimis 1915. gada 29. janvārī Madonas apriņķa Saikavas pagastā. Viņa tēvs Andžs Linde Pirmā pasaules kara gados dienējis armijas orķestrī (spēlējis mežragu), pēc kara atgriezies Latvijā, strādājis par mežzini Madonas pusē, precējies ar Paulīni Rubens.  

Ģimenē piedzimuši trīs bērni: Teodors, Vitolds (dz. 1923.) un Aija (dz. 1926.). Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Latgali, kur tēvs turpinājis mežziņa darbu. Lindēm bijusi labi iekopta saimniecība.  

Teodoram patikuši lauku darbi.  

1934. gadā Teodors beidzis Daugavpils Valsts ģimnāziju, strādājis ģimenes saimniecībā.  

1935. gada 31. oktobrī iesaukts obligātajā karadienestā; dienējis 10. Aizputes kājnieku pulkā.  

1936. gada 8. aprīlī beidzis ložmetēju instruktoru rotas kursu un rudenī no dienesta atvaļinājies. Apmēram gadu strādājis par mežsargu Pļaviņu pusē.  

1938. gadā iestājies Latvijas Karaskolā un 1940. gada 27. jūlijā, apstākļos, kad 17. jūnijā Latvijā ­ienācis sarkanarmijas karaspēks, steigā pārtraukta Karaskolas vasaras nometne Daugavpils apkārtnē, drudžaini gatavots Karaskolas izlaidums bez tradicionālās parādes ­Armijas sporta laukumā, bez virsnieka zobenu izsniegšanas, izlaidumam norisot slēpti no sabiedrības acīm, Karaskolas iekšpagalmā, ar toreizējā Valsts prezidenta A. Kirhenšteina pavēli nr. 4 armijai Karaskolu beidzis kā leitnants ar latviskotu uzvārdu Teodors Liepa, saņemot norīkojumu dienēt 5. Cēsu kājnieku pulkā.  

Par Karaskolas absolvēšanu liecinājis tikai žetons un krūšu zīme ar šī kursa devīzes ierakstu Brīviem dzīvot, brīviem mirt!   

Pēc Latvijas armijas likvidācijas 1940. gada 26. novembrī jaunākais leitnants T. Liepa pārskaitīts Teritoriālā strēlnieku korpusa 295. pulkā par vada komandieri. Padomju varas represijas 1941. gadā T. Liepu nav skārušas.  

1941. – 1942. gadā dienests turpinājies Rēznas 267. kārtības dienesta bataljonā, 1. rotas komandieris. Latviešu leģiona 19. divīzijas sastāvā virsleitnants T. Liepa piedalījies kaujās Krievijā, Latvijā, Kurzemē. Teodora militārās prasmes, drosmi un vēlmi „brīviem dzīvot” apliecina

1944. gadā piešķirtie apbalvojumi

– abu šķiru Dzelzskrusti (2. šķ. 17.05.1944.; 1. šķ. 11.10.1944.) un 

-Nopelnu krusts ar šķēpiem (2. šķ., 30.01.1944.).  

1944. gada 17. septembrī austrumos no Jelgavas starp Zālītes – Garozas stacijām kaujā T. Liepa smagi ievainots un nosūtīts ārstēties uz hospitāli Vācijā.

Kādu laiku dienējis Latviešu leģiona veselības uzlabošanas vienībās. Kara beigas sagaidītas Rietumu sabiedroto zonā.  

1945. gada maijā pēc Vācijas kapitulācijas internēts pulkveža A. Vīksnes vienībā Husuma apgabalā.  

No 1945. gada rudens līdz 1946. gada martam gūsts Cēdelgēmā (flāmiski: Zedelgem), Beļģijā.  

No 1948. gada līdz 1950. gadam dienējis Sardžu vienībā pie angļu armijas 

***

Teodors Liepa-Linde karaskolu beidza 1940. gadā,  viņš ir viens no trijiem vēl dzīvajiem Latvijas Karaskolas virsniekiem un Latviešu leģiona virsnieks, Otrā pasaules kara Kurzemes kauju dalībnieks. Bijis Pasaules latviešu virsnieku saietu dalībnieks.

2010. gada 30. novembrī viņš pa tālruni sūtīja sveicienu Vakara jundas un Melnās kafijas vakara dalībniekiem Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā (LNAA): “Vienmēr palieciet latvieši – uzticīgi savai Latvijai"!

Savā apsveikumā jubilāram vēstnieks sacīja: „Jau gadsimtu Jūs esat gājis roku rokā ar tautiešiem, lai cīnītos un saglabātu brīvu Latviju! Man ir patiess prieks, ka saglabājat latviskumu, un novēlu Jums stipru veselību un dzīvesprieku. Lai arī turpmākie gadi ir veiksmīgi un aizraujoši”!

miris 2015. gada jūnijā Birminghamā.