Armīns Lejiņš

Latviešu izcelsmes padomju rakstnieks, dokumentālā kino scenārists, publicists, dramaturgs

1956.g. bijis Valmieras Drāmas teātra aktieris

1956 - 1957 studējis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē

1957 - 1958 turpinājis studijas Vissavienības Kinematogrāfijas institūta režijas fakultātē

Kopš 1961.g. - Rīgas Kinostudija, dokumentālo filmu scenārists

Kopš 1962. gada piedalījies padomju propagandas hronikas "Padomju Latvija" veidošanā

1964 -  papildinājis zināšanas Augstākajos režijas un scenāristu kursos Maskavā,

1964.g. iestājies Latvijas Kinematogrāfistu savienībā

Kopš 1973.g. piedalījies kino žurnālu "Māksla" veidošanā, publicējis rakstus laikrakstos:

• "Padomju Jaunatne",
• "Literatūra un Māksla",

žurnālos

• "Māksla",
• "Teātra Vēstnesis",
• "Kino",
• "KinoRaksti" u.c.

Filmogrāfija:

• 1961 Sākums
• 1962 Celtne
• 1962 Vasara
• 1962 Izvaltas rudens
• 1963 Strādnieks
• 1964 Rudens balāde
• 1965 Sarkani vakari
• 1966 Janis Rozentāls
• 1966 Kuldīgas freskas
• 1969 Lomi
• 1969 Tā dejo Latvija
• 1970 Valmieras meitenes
• 1970 Rīga dimd
• 1971 Latvijas PSR kinomāksla
• 1973 Apcirkņi
• 1974 Portreti uguns gaismā
• 1975 Jadvigas fotoalbūms
• 1976 Liepājas vīri
• 1976 Mehanizatori
• 1977 Filmējam Artūru Čiksti
• 1981 Pēteris Lūcis
• 1983 Izturības pārbaude
• 1983 Maize uz kopējā galda
• 1984 Dodiet atpakaļ manu iesniegumu
• 1987 Mīts par brīvo laiku

Viens no Rīgas dokumentālā kino Poētiskās skolas aizsācējiem.

GRĀMATAS: "Kā latvieši kino taisīja", R., 2021.g.

                      "Uzdanco, tev vēstulīte", R. 2021.g.

***

"Tie, kas ilgojas dzirdēt lauvas rūcienus mūsu pliekanajā kino ainavā, sajust svaigu brāzmu latviskajās paugurainēs, Armīna Lejiņa prombūtni jūt jau labi sen. Jaunlatvijas kino sistēmā viņš sev vietu neredzēja. Dzīvoja prom no Rīgas - Līgatnē, Valmierā - un mūsu kaislības, cīņas par knapajiem budžeta piešķīrumiem kārtējam kino projektam, Armīnam šķita kā pērnējo lapu čaboņa, kad tās pārcilā vējš. Jāteic, ka arī jaunradusies producentu un izaugusī režisoru plejāde savu ieceru realizācijai nīgro Valmieras "lauvu" nemeklēja. Tā aizmirstības tīkls pārklāj dzīves virsotnes. Tu esi ārā no aprites, lieks un nevajadzīgs. Bet Armīns negauduļoja, galvu nokāris. Tas viņam nepiemita ne mazākā mērā. Domāju, ka viņa gars bija možs līdz pēdējam brīdim,"

-kino kritiķis Agris Redovičs.

***

"Tas bija Rīgas stils, ko vēlāk nosauca par latviešu poētisko kino. Rīdzinieki nāca klajā ar tai laikā pilnīgi neierastu subjektīvu skatījumu uz pasauli, kas normatīvās estētikas vietā ienesa jēgu polifoniju. Tie bija jauni, enerģijas un izdomas pilni cilvēki: režisori Uldis Brauns, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Hercs Franks un scenārists Armīns Lejiņš. Pasaules dokumentālistikā nav nemaz tik daudz gadījumu, kad tieši scenārists tik būtiski ietekmē filmu stilistiku,"

Agris Redovičs.

Agris Redovičs norādījis, ka Lejiņš bija scenārists, kurš pasaules [sociālistās nometnes] dokumentālistikai neierasti būtiski ietekmēja filmu stilistiku.