Krišjānis Brigaders

Darbu kas turējis tik svētu kā kalpotu Dievam

Uzraksts uz kapa pieminekļa

***

Krišjānis bijis kalps un audējs, sieva Lavīze (dzimusi Vanaga) Tērvetes pagastā

Krišjānis ir Tērvetes Iļļēnu saimnieka otrais (no 6) dēls, 8 bērnu ģimenē,

Atteicies no māju mantošanas par labu jaunākiem brāļiem, lai tiem nav jāiet dienestā, bet pats strādā pie brāļiem kā kalps

Apprecējis mežsarga meitu Lavīzi.

Pirmie laulības gadi paiet pie radiem kalpu gaitās - vasaru darbs druvā, ziemu aužamos stāvos audēja darbi.

Lavīzes, Jāņa un Annas Brigaderes tēvs

***

Vecākā meita Lavīze jeb Līziņa, kā viņu iesaukuši, mācīta drēbju šūšanas mākslā un Anniņai jāmācas cimdi šūt. Par 6 pāriem, ko spējusi nedēļā nostrādāt, nopelnijusi 90 kap

***

Kāda kalna nogāzes zeemeļu pusē, ar izskatu uz plašu lanku līdzenumu Skujenes krastos, atrodas Annas Brigader tēva mājas — Iļēni. Te viņas vecmēmiņa dzemdejusi astoņus bērnus pilnasiņu sugas", (An. Br. ,Uz baznīcas ceļa"), no kureem seši ir bijuši dēli.

Jaunākais ir palicis Ilēnos par saimneeku, pārejee eeprecejušees ta paša pagasta mājās, izņemot Annas Brigader tēvu, otro dēlu. No tēva mājam viņš atteicees par labu kādam no jaunakajeem brāļeem, lai tam nebūtu kara deeneitā jaeet, un eeprecejees par saimneeku viņš nav tādēļ, ka eemīlejis Tauraga mežsarga mājas mežsarga Vanaga meitu, bez mājam un to apprecējis. Visu savu turpmāko mūžu viņš tad pavadījis tuvāko radu mājās kā preekšstrādneeka. —

Anna Brigader ir dzimusi Baļļās, uz kureeni bija aizprecēta tēva māsa. Ceļš uz tureeni nogreežas no Kalna muižas leelceļa un noved līdzenā, no trim pusēm meža eežogotā klusā stūri. Še rakstneece ir nodzīvojusi tikai pirmo savu mūža gadu un tāpēc ne kādas atmiņas, neka mīļa viņai ar šo .svešo" veetu nesaistās. Tēvs, kurš bijis neparasti taisnīgas dabas, kādas viņam nodarītas pārestības dēļ atstājis Baļļas un aizgājis dzīvot pee brāļa Leel-Lapsiņās. Tās ir mājas plašu druvu un pļavu vidū, kur tālo apvārksni tikai veenā pusē aizklāj mazs mežiņš. Annos Brigader bērnības atmiņās ari šī veeta nav dzīva, jo pēc neilga laika tēvs, lidziga eemesla dēļ, ari Lapsiņas atstājis, kad rakstneece bijusi tikai divi līdz trīs gadu veca, aizeedams uz mežsarga māju Dreimani, kur viņa seevas brālis bija par mežsargu. Tur viņš nodzīvojis tikai veenu gadu, un rakstneese tur pārceetusi ļoti grūtā veidā bērnu slimību masalas. No tureenes rakstneecei uzglabajees pāris pirmo miglaino atmiņu, sevišķi par leelo pļavu, kurā mazais meitēns mēdzis pazust. («Pirkstiņš sāp".) Dreimani ar laikam nav bijis īstas saskaņas ar seevas radeem, un Annas
Brigader tēvs aizeet beidzot pee jaunākā brāļa uz dzimto māju Iļēneem, kur nodzīvo vairāk gadus.

Iļēni atrodas skaistā veetā. Rītos Kalnamuižas mežs, deenvidos krācainee Iļēnu
kalni, zeemeļos auglīgas lankas ar beeži pāri plūstošo Skujenes upi, un visā zeemeļu un vakaru pusē Zemgales līdzenums, kas Iļēnu kalneem skatīts leekas plešamees bezgalībā un ņirb saules un brīnišķīgo mākoņu mestu ēnu krāsu rotaļā. Sai skaistajā veetā rakstneece ir sākusi pasauli apjaust, un tāpēc viņa sajūt Iļēnus kā savu īsto dzimto veetu. Kā bērnības atmiņās, tā ari vēl tagad īstenībā Annai Brigader leekas, ka Iļēni ir brīnišķīgākā veeta pasaulē. Ne kur nav tādu mākoņu, nekur nav tāda ap vārkšņa, kā Iļenu kalnos ... Un nekad un nekur pasaule nav bijusi tik varenu brīnumu pilna, kā mazajai Annelei ganot Iļenu krācēs . . . Tāpēc rakstneeces atmiņās Iļēni ir viņas bērnības paradīze.

Paula Jeger-Freimanes, 1922