Antons Urbšs

Antonijs Urbšs bija Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes pirmais bīskaps, ordinēts 22.03.1903, nominēts 29.04.1938., konsekrēts 29.06.1938.

Antonijs Urbšs dzimis 1879. gada 29. novembrī Lietuvā. Desmit gadu vecumā zaudējot tēvu, gādību par zēnu uzņēmās viņa mātes brālis Vārkavas Vissvētās Trīsvienības draudzes prāvests Dovgialovičs. Tāpēc daļu bērnības un skolas gadus pavadījis Vārkavā, kur ieguvis arīizglītību.

1898. gadā iestājies Pēterpils Garīgajā Seminārā, kuru beidzis 1903. gadā un tājā pašā gadā Pēterpilī, Mogiļevas arhibīskaps metropolīts Hieronims Boļeslavs Klopotovskis Antoniju Urbšu ordinējis par priesteri.

1922. gadā tika nozīmēts par bīskapa padomnieku un Rīgas arhidiecēzes prosinodālo tiesnesi, 1924. gadā iecelts par Svētā tēva kambarkungu jeb monsinjoru, 1937. gadā paaugstināts par prelātu. 1944. gada 9. septembrī izvests uz Vāciju, kur apmeties uz dzīvi Loras kapucīnu klosterī. Beidzoties Otrajam Pasaules karam, apmeklējis latviešu nometnes amerikāņu un angļu zonā, dalīdams Svēto sakramentu un dodams garīgo stiprinājumu. Kartūziešu abata aicināts, 1949. gada pavasarī kopā ar savu sekretāru prelātu Novicki devies uz Spāniju, kur apmeties Montserratas benediktīniešu klosterī.

Spānijā Urbšs palīdzējis vietējiem bīskapiem — celebrēja, izdalīja Iestiprināšanas sakramentu, iesvētīja jaunos priesterus, kā arī apmeklēja draudzes. Montserratā 1953. gada 22. martā, priesterības zelta jubilejā saņēmis no pāvesta Pija XII pāvesta "Pontificio Solio Adstans" jeb troņasistenta titulu un privilēģijas, kas pienākas šim goda titulam.

Līdz 1953. gadam Antonijs Urbšs tika piešķīris Iestiprināšanas sakramentu 14 000 ticīgo, 240 kandidātiem uz priesterību piešķīris zemākas un augstākas svētības. Liepājas bīskaps skaitījies līdz pat savai nāvei.

Miris 1965. gada 17. augustā Spānijā, apbedīts Montserrata klostera kriptā, vēlāk blakus viņam apbedīts prelāts Novickis.

No 1903. līdz 1904. gadam ir Varakļānu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudzes vikārs.

1904. gadā uz īsu brīdi kļūst par Dagdas Vissvētās Trīsvienības draudzes vikāru.

No 1904. līdz 1911. gadam ir Rīgas Svētā Franciska draudzes vikārs.

1911. gadā kļūst par Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas draudzes prāvestu.

No 1911. līdz 1920. gadam ir Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas draudzes prāvests.

No 1920. līdz 1938. gadam ir Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudzes prāvests un Ludzas dekanāta dekāns.

1938. gadā nominēts par jaunizveidotās Liepājas bīskapijas bīskapu ar pāvesta Pija XI bullu "Commissum Humilitati Nostrae". No 1938. līdz 1965. gadam ir Liepājas bīskaps, arhibīskapa metropolīta sufragans