Antons Deņikins
Antons Deņikins
- Geburt:
- 16.12.1872
- Tot:
- 08.08.1947
- Kategorien:
- Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Friedhof:
- Moscow, Donskoy Cemetery
Antons Deņikins (krievu: Антон Иванович Деникин; dzimis 1872. gada 16. decembrī, miris 1947. gada 8. augustā) bija Krievijas armijas ģenerālis 1. pasaules kara laikā un viens no balto kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Dzimis Vloclavēkā mūsdienu Polijā atvaļināta krievu virsnieka un polietes ģimenē.
No 1890. gada Deņikins mācījās Kijevas junkeru skolā, bet 1895. gadā Deņikins mēģina iestāties Krievijas ģenerālštāba akadēmija, tomēr netiek uzņēmts. Vēlāk Deņikins tomēr tiek uzņemts, bet, mainoties apmācības sistēmai, Ģenerālštāba akadēmiju nebeidz.
1905. gadā piedalījās Krievu-japāņu karā. Īsi pirms Pirmā Pasaules kara ieguva ģenerāļa pakāpi. Sākoties karam Deņikins bija Kijevas kara apgabala štāba priekšnieks. Brusilova pārrāvuma laikā komandēja armijas VIII korpusu, kas iebruka Rumānijā. Pēc Februāra revolūcijas bija ģenerāļa Laura Korņilova štāba priekšnieks un piedalījās Korņilova dumpī.
Pēc Oktobra revolūcijas kopā ar domubiedriem aizbēga uz Novočerkasku, kur noorganizēja Brīvprātīgo armiju (krievu: Добровольческая армия) cīņai pret boļševikiem. Kaujās pie Jekaterinogradas krita Korņilovs, un Deņikins kļuva par armijas komandieri. Apvienojoties ar Donas kazaku spēkiem, Deņikinam izdevās pārņemt iniciatīvu un doties triecienā pret Maskavu.
1919. gada oktobrī tika ieņemta Orla. Tomēr sakoncentrējot spēkus un vienojoties par sadarbību ar Nestora Mahno armiju, boļševikiem izdevās atsist uzbrukumu un sākt pretuzbrukumu. Lielu ieguldījumu boļševiku uzvarā deva Sarkano latviešu strēlnieku spēki.
Līdz 1920. gada martam Balto spēki bija atkāpušies līdz Krimai.
1920. gada aprīlī Deņikins nodeva komandēšanu Pjotram Vrangelim, bet pats caur Stambulu emigrēja uz Lielbritāniju.
Kopš 1926. gada Deņikins dzīvoja Francijā, kur nenodarbojās ar politiku, bet rakstīja memuārus un apceres, kā arī sadraudzējās ar krievu emigrācijas rakstniekiem Ivanu Buņinu un Aleksandru Kuprinu. Pēc Francijas okupācijas un Vācijas iebrukuma PSRS Deņikins attiecās sadarboties ar vācu varas iestādēm. Pēc kara aicināja Rietumu Sabiedrotos neizdot krievu karagūstekņus PSRS, tomēr netika uzklausīts.
No 1945. gada dzīvoja ASV, kur 1947. gadā mira un tika apglabāts krievu kapsētā Džeksonā Ņūdžersijā.
2005. gada 3. oktobrī pēc Deņikina meitas lūguma un ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstu pārapbedīts Maskavā.
***
Ursache: wikipedia.org, regiment.ru
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Jānis Buivids | Arbeitskollege | |
| 2 |  | Peter Struve | Bekanntschaft | |
| 3 |  | Pavel Sitin | Bekanntschaft | |
| 4 |  | Wladimir Burzew | Bekanntschaft | |
| 5 |  | Nestor Machno | Bekanntschaft | |
| 6 |  | Anastassi Wonsjazki | Gleichgesinnte | |
| 7 |  | Sidney Reilly | Gleichgesinnte | |
| 8 |  | Iwar Smilga | Gegner | |
| 9 |  | Pawel Dybenko | Gegner | |
| 10 |  | Danylo Terpylo | Gegner | |
| 11 |  | Alexander Gutschkow | Soldat | |
| 12 |  | Eduards Aire | Soldat | |
| 13 |  | Teodor Spade | Soldat, Genosse | |
| 14 |  | Eduards Cīrulis | Soldat |
10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā
Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.