Eduards Dāvidsons
- Geburt:
- 05.03.1910
- Tot:
- 17.04.2005
- Patronym:
- Fricis
- Kategorien:
- Bauer
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Īves pagasts, Silu kapi
Eduards Dāvidsons piedzima bijušā Ventspils rajona teritorijā 1910. gada 5. martā kalpu Friča Dāvidsona un Karlīnes Dāvidsones ģimenē kā otrais bērns. Māsa Emīlija Dāvidsone (1908.- (?)).
Par savas ģimenes izceļošanu uz Krieviju Eduards Dāvidsons raksta savos atmiņu pierakstos sekojošo:
"Es piedzimu kādreizējā Popes pagasta Zvanu mājās. Tēvs kalpa dēls turienes Lonasta muižā. Toreizējiem kalpa cilvēkiem bij’ grūta dzīve. Daudzi aizceļoja uz Krievijas apgabaliem laimi meklēt. Tā arī mans tēvs, un arī vēl daži citi Lonasta dzīvojošie kalpi, sāka 1910. gadā organizēties uz dzīvošanu citos Krievijas apgabalos. Par to laiku tur gadījās kāds Krievijas bankas aģents. Viņš sāka saformēt vietējos muižas kalpus, kas vēlas pārcelties uz dzīvošanu citos Krievijas apgabalos. Tolaik Krievijā krievu muižnieku zemes daudzās vietās stāvēja neapstrādātas, jo, kā jau zinām, krievu vīrieša cilvēki nelabprāt vēlējās strādāt lauku darbus. Un tā viņu muižas zemes palika atmatā. Un pa daļai apauga ar krūmiem, mežiem. Lielākas muiža platības viņi pārdeva uzpircējiem. Un pārējo, ko varēja izmantot lauksaimniecībā, pārdeva bankām. Kuras savukārt izdeva uz ilggadējiem maksāšanas noteikumiem valsts iedzīvotājiem, kuri vēlējās kopt savu zemīti.
Tādā secībā augšminētais aģents bij’ saaģitējis daudzus Latvijā dzīvojošus muižas kalpus, kas bij’ ar mieru pārcelties dzīvot uz Krievijas apgabaliem kopt tur savu zemīti, un nebūtu jāvergo par kalpiem.
Tā 1910. gada maijā vairākas ģimenes no Popes pagasta pārcēlās uz dzīvi Krievijas apgabala Kalugas guberņā – ap simts divdesmit kilometri no Maskavas.
Un tā sākām dzīvot. Vecāki aizbrauca uz jau zināmu vietu – kā jau iepriekš minēju – Kalugas guberņa, netālu Borovskas lielceļa šosejas. Tuvumā pie mūsu saimniecības atradās krievu guberņa Burakova (šeit, visticamāk, ir kļūda, jo Burakova atrodas Krievijas vidienē - piezīme, D. Dāvidsons). Mūsu saimniecībai, kas bij’ daļēji aizlaisti muižas lauki, pļavas un jauns lapu koku mežs, kopumā ap 20 hektāri, atradās kaimiņos vēl ap 10 saimniecības – latvieši, kuri gandrīz visi reizē arī bij’ pārceļojuši no Popes pagasta Ances.
Gala stacija Malojoroslaveca, kura atradās no mums ap 10 kilometriem. Toreiz 10 verstis. Laiks jau tur bija visumā silts. Maija beigas. Reizēm gan uznāca spēcīgi pērkoņa negaisi ar stiprām lietusgāzēm. Mums, protams, nekādu patvērumu no lietus un citiem kaitēkļiem nebija. Varbūt vienīgi kupla egle, kas auga netāl’ no mūsu izraudzītās mājvietas. Vecāki bij’ tur arī novietojuši savas trūcīgās mantas. Mums līdzi arī bij’ no Latvijas 2 govis, zirgs un 2 aitas. Kā arī neliels inventārs, kas vajadzīgs zemes apstrādāšanai. Vēlāk piepirkām vēl vienu darba zirgu.
Bet nu tagad esam Krievijā, meža malā. Bez kāda pajumta pašiem un lopiņiem. Lietus līst, un ūdens pil no egles zariem mums, bērniem virsū. Protams, jau neiztiekam bez lielām raudāšanām. Vecāki apliek kaut kādus deķus un palagus apkārt mūsu eglei, lai vismaz bērniem nenāktu virsū ūdens. Un arī tur milzīgie daudzumi knišļu. No rītiem un naktīs lielie paši kaut kā iztiek. Un nakti pavada turpat zem egles kā čigāni."
Latvijā E. Dāvidsons kopā ar ģimeni atgriežas ap 1919. gadu.
Bērnību un jaunības gadus Eduards Dāvidsons vada, strādājot pie saimniekiem par kalpu un lolojot sapni par savas lauku saimniecības izveidošanu. Latvijas Brīvvalsts laikā ar Valsts hipotēku bankas dotu kredītu Eduards Dāvidsons nopērk saimniecību „Vītoli” (tagadējā Talsu nov., Īves pagastā, „Laumu dabas parks” teritorijā), kļūstot par saimnieku.
1935. gada 18. novembrī Eduards Dāvidsons, tobrīd dundadznieks no Āžu ciema, un ārlavniece Marta Lote Dāvidsone (dzimusi Pirvica (1915-2004) Dundagas ev. lut. baznīcā salaulājās, veidojot ģimeni. Eduarda Dāvidsona un Martas Lotes Dāvidsones ģimenē tika izaudzināti četri bērni:
Velta LAKTUKS, dzimusi Dāvidsone (1936-1986),
Ruta ZAĶE, dzimusi Dāvidsone (1942),
Edgars DĀVIDSONS (1944-2013) (vairāk skatīt http://nekropole.info/lv/Edgars-Davidsons )
Edmunds DĀVIDSONS (1947).
Saimniekošanu savā zemē pārtrauca Padomju okupācijas vara, kas nacionalizēja „Vītolu” saimniecības zemi un mājlopus. Eduarda Dāvidsona ģimenei tika ļauts dzīvot „Vītolu” mājās un kopt tuvējā kolhoza tīrumus.
Īves pagasta „Vītolu” mājās Eduards Dāvidsons kopā ar sievu Martu Loti dzīvo līdz 1984. gadam, kad „Vītolu” mājās pārdod un iegādājas netālu esošās mājas "Akoti", Īves pag., Talsu nov. Dzīvesvietu Eduarda Dāvidsona ģimene mainīja tādēļ, ka mājas "Akoti" atradās tuvāk autoceļam.
Mājās "Akoti" Eduards Dāvidsons nodzīvoja aptuveni līdz 2001. gadam, kad kopā ar sievu Martu Loti pārcēlās pie meitas Rutas uz Talsu novada, Valdgales pagasta "Dreimaņu" mājām, kur aizvadīja sava mūža nogali.
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Edgars Dāvidsons | Sohn | ||
2 | Velta Laktuks | Tochter | ||
3 | Emīlija | Schwester | ||
4 | Marta Lote Dāvidsone | Ehefrau |
Keine Termine gesetzt