Jānis Ansbergs

Latviešu sabiedrisks darbinieks ASV;
komponists, mūziķis, vīru dubultkvarteta „Tēvija”
dibinātājs un ilggadējs vadītājs

Jānis Ansbergs – Latvijas patriots, kas dziesmai veltījis savu mūžu. Pirmās Latvijas pilnmetrāžas mākslas filmā “Zvejnieku dēls” skanēja Jāņa Ansberga aranžētās, vīru dubultkvarteta „Tēvija” dziedātās dziesmas “Pie Dzintara jūras” un “Lašu kundze” kas vēl šodien ir dzīvas, jo dziļi iegājušas tautā un kļuvušas mūsu dzīves un sadzīves neatņemama sastāvdaļa.

Dzimis Rīgā 1911. gada 11. februārī un miris ASV, Bostonā (Weymouth) 1996. gadā 28. decembrī.
Jāņa Ansberga tēvs, arī Jānis, strādāja pie Krišjāņa Barona viņam palīdzot pa pagastiem vākt un pierakstīt tautas dziesmas, vēlāk pats uz savu roku izdeva krājumu ar 107 dziesmām, ko Barontēvs nav redzējis.

Par savu dzīvi Jānis Ansbergs stāstīja: “Kad puikas mani skolā apvainoja par ‘Jānīti-bānīti’ es kāvos pretī, kā puikas mēdz, bet tas skolotājam nepatika. Viņš par mani teica: „Par citiem bērniem man nekādas bēdas nav, bet par Tevi, Jāni, gan, jo es nezinu, kas no Tevis iznāks.” Jau kā mazs puika es mācījos spēlēt vijoli, bet man vairāk pievilka klavieres. Tēvam piederēja mēbeļu veikals, un es ļoti lūdzos, lai klavieres pārgādā uz mūsu dzīvokli. Tēvs manu lūgumu izpildīja. Pamatskolas laikā es pēc dzirdes jau tīri labi spēlēju klavieres un, to uzzinādama, dziedāšanas skolotāja reiz lika man rakstīt notis. Es raudāju, ka nemāku notis rakstīt.”

Pabeidzis Rīgas pilsētas 1. pamatskolu un pēc tam Rīgas 1. ģimnāziju J.Ansbergs iestājās Latvijas Universitātē Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, 1931. gadā pievienojās korporācijai Fraternitas Metropolitana.

1932.gadā 21 gada vecumā apprecējās ar Elzu Plēsumu, kuru bija saticis un iemīlējis 16 gadu vecumā. Ģimenē piedzima 6 bērni.

Rīgā dzima abi vecākie - Gunta 1938.gadā un Jānis 1943. gadā. Bēgļu gaitās trimdā, Vācijā 1946. gadā dzima dvīnīši Viesturs un Imants. Pēc pārcelšanās jau Amerikā piedzima Rita un Ēriks. Varena cilts.

Arī studējot J. Ansbergs savu sirdslietu – mūziku – nepameta un turpināja dziedāt korī un studēt Latvijas Konservatorijā pie Jāzepa Vītola, Ādolfa Skultes, Igora Kalniņa.

Dubultkvarteta „Tēvija” pirmsākumi meklējami 30. gadu sākumā. Ansbergs stāsta: ”Obligāto kara dienestu Latvijas armijā nodienēju 5. Cēsu kājnieku pulkā. Pabeidzu instruktora rotu un virsnieka vietnieka kursus.

1934 . gadā no dienesta pārnācu mājās, pārtrauktās studijas neatjaunoju un meklēju darbu, lai sapelnītu naudu studijām. Laimējās atrast dabu Rīgas telefona kantorī grāmatvedībā, kur strādāja arī Richards Skujiņš, ar ko kopā dibināju vīru dubultkvartetu “Tēvija”. ”

1936. gadā vīru dubultkvartets “Tēvija” tiek oficiāli reģistrēts Sabiedrisko lietu ministrijā. Jānis Ansbergs uzņemas “Tēvijas “ muzikālo vadību jau no sākuma dienas un to vada vairāk kā 60 gadus. „Tēvija” kļūst par ilgmūžīgāko aktīvo ansambli latviešu kultūras vēsturē.

„Tēvija” guva lielu popularitāti Latvijā un apbrauca ar koncertiem visu valsti. Kādu laiku „Tēvija” dziedāja iknedēļu pirmdienas rītā Latvijas radio tautas dziesmu raidījuma pusstundā. Koncertu skaits Latvijas brīvvalsts laikā nepārtraukti pieauga. Vienu gadu februāra mēnesī „Tēvijai” nācās dziedāt publikai 32 reizes – vairāk nekā reizi dienā.

Pāvils Ieviņš stāsta: “Rīgā nav nevienas lielākas koncertzāles, kur „Tēvija” nebūtu dziedājusi, ir Lielajā Ģildē, ir Latvijas Universitātes lielajā aulā, Nacionālās Operas zālē un Melngalvju nama koncertzālē publika sajūsmā ir aplaudējusi ”Tēvijas” dziedoņiem. Pat Latvijas valsts prezidents, Kārlis Ulmanis, pateikdamies par vareni nodziedātu dziesmu, ir spiedis roku katram „Tēvijas” dziedonim un pateicies par skaisto sniegumu.”

Arī cauri visam Otrajam pasaules karam dziesmas neapklusa zem krievu un vāciešu armiju zābakiem, ar tām kvartets apbraukāja latviešus frontē un vēlāk DP (pārvietoto personu) nometnēs Vācijā, uzturot dzīvu Latvijas valsts ideju. „Tēvijas” darbu cildinādams prof. Jāzeps Vītols 1946. g. 1. februārī raksta: “Kāds burvīgs pasākums, un dziesmas viegliem spārniem kaut uz brīdi noved svešumā nogurušos pāri jūrām, pāri kalniem uz dzimtenes krastiem. Paldies „Tēvijas” dziedoņiem [..]”.
Tēvija bija regulāri viesi arī ASV armijas rīkotajos koncertos Vācijā.

Savā pastāvēšanas laikā „Tēvija” Jāņa Ansberga vadībā ir iestudējusi 298 dziesmas, tostarp sešdesmit deviņu latviešu komponistu oriģinālās kompozīcijas, kā arī tautas dziesmas. Dziedātas arī 38 sveštautu komponistu 86 dziesmas. „Tēvijas” koncertu kopskaits tuvojas pieciem simtiem. Tēvija atstājusi mums 6 skaņu plates ar 116 skaistām ierakstītām dziesmām.
“Tēvijas” dziesmotā gaita ir ļoti saistīta ar Jāņa Ansberga dzīves stāstu, jo Jānis Ansbergs bija ne tikai dziesmu aranžētājs un izpildītājs, bet arī komponists. Daudzas tautas dziesmas sabalsojis un aranžējis vīru korim. Atrodami arī Jāņa Ansberga mūsu komponistu Būmaņa un G. Ordelovska dziesmu, kā arī F. Šopēna un F. Šuberta dziesmu pāraranžējumi vīru korim. Starp viņa oriģinālkompozīcijām ir Karoga goda dziesma korporācijai Fratertnitas Metropolitana, veltījums Andrejam Eglītim u.c..

Jau 1950. gadā, kad pēc ierašanās no Vācijas ASV Ansbergs apmetas uz dzīvi Bostonā, viņš sameklē dziedoņus un turpina „Tēvijas” darbību. Vienlaicīgi Ansbergs turpina studijas Bentley koledžā Bostonā, kur iegūst maģistra grādu grāmatvedībā. Savā darbavietā Blue Hills Cemetery viņš veica galvenā grāmatveža pienākumus.

Bez „Tēvijas” muzikālās vadības Jānis Ansbergs rosīgi darbojās arī latviešu sabiedriskās dzīvēs veidošanā, būdams Bostonas Trimdas draudzes padomes loceklis un 10 gadus draudzes priekšnieks, 40 gadus draudzes ērģelnieks un Trimdas draudzes labvēļu sabiedrības loceklis ar galveno darbošanos draudzes vasaras nometnē Piesaulē. (Tur arī uzcēla vasaras māju savai lielajai ģimenei.) Nereti Jāni Ansbergu pieaicina par ērģelnieku arī citās, pat amerikāņu draudzēs, par pianistu un pavadītāju dažādos sarīkojumos.

Visu mūžu J. Ansbergs bija aktīvs korporācijā Fratertnitas Metropolitana, kā arī Bostonas Korporāciju Kopā, kuras dibināšanā aktīvi piedalījās. No pārējiem Jāņa Ansberga sabiedriskajiem pienākumiem vēl var minēt:

• Latviešu kredītsabiedrības prezidents,
• Bostonas latviešu pensionāru biedrības ilggadīgs revīzijas komisijas priekšsēdis,
• Bostonas latviešu skolas skolotājs,
• Amerikas latviešu apvienības (ALA) mūža biedrs,
• Bostonas Daugavas Vanagu apvienības biedrs.

Bieži vien, ja Bostonas draudzē vai sabiedrībā radās jautājums, kas darīs, atbilde parasti bija: “Nebēdā, Ansītis nokārtos!”

Vēl 1978. gadā Bostonā „Tēvijas” vīri Jāņa Ansberga vadībā gāja 6. Vispārējo dziesmu svētku gājiena priekšgalā. Jānis Ansbergs ar Richardu Skujiņu abi bija ierindā savos 1938. gadā mākslinieka Jēkaba Bīnes zīmētos un Kultūras Fonda dāvātos tautas tērpos. Gods, ko dziedošie vīri bija izpelnījušies savā ilgajā vēsturē...

Jānis Ansbergs 6. Vispārējos dziesmu svētkos Bostonā bija Dziesmu svētku padomes priekšsēdis, koru koncertu vadītājs, jaundarbu koncertu vadītājs un viens no jaundeju uzveduma mūzikas vērtētājiem. Pie tam ar „Tēviju” dziedāja svētku lielkoncertā.

Jānis Ansbergs savu mūžu veiksmīgi, izcili un auglīgi atdeva mūzikai, ģimenei un sabiedrībai. Par to latviešu tauta paliek viņam lielu pateicību parādā.

ATTĒLI:
1. Jānis Ansbergs
2. Lielā Ansbergu ģimene - Jānis un Elza vidū starp bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem
3. Dubultkvartets „Tēvija”
4. Jānis Ansbergs - ērģelnieks

2010.gada aprīlī

Sagatavoja Jānis Bībelnieks
Bostonā, ASV

Ievietots ar DV Centrālās valdes
Latvijas pārstāvniecības atbalstu