Mežotnes pilskalns / bīskapa /ordeņa pils

Mežotnes pilskalns ierīkots uz 16 m augsta zemes stūra, ko austrumos norobežo Lielupes stāvais krasts un ziemeļos — strautiņa grava. Rietumu un dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar diviem vaļņiem un grāvjiem, no kuriem lielākais valnis, 7—8 m augsts un 75 m garš, uzmests plakuma rietumu malā. Otrs valnis puslokā apņem pilskalna pakāji 150 m garumā no dienvidiem un rietumiem. Ieejas vieta pilskalnā vedusi pa rietumu nogāzi. Pilskalna plakums ir iegarens, 40 x 80 m liels. Pilskalna plakumā konstatētais kultūrslānis ir 3—4 metrus biezs.

Lielupes krastā pilskalna dienvidaustrumu nocietinājumu pakājē atrasta senā ostas vieta.

Ziemeļos, rietumos un dienvidrietumos no pilskalna 11.—13. gadsimtā atradās Mežotnes senpilsēta, kas aizņēma apmēram 13 hektārus. Senpilsētā kultūrslānis ir ļoti intensīvs, dienviddaļā sasniedzot pat 2 metru dziļumu. Dienvidos no senpilsētas atrodas Vīnakalna pilskalns, kurā pēc Bīlenšteina domām atradās 1346. gadā lietuviešu nopostītā ordeņa pils.

Arheoloģisko izrakumu gaitā kultūrslānī atsegtas 10 kārtas, kas apliecina pilskalna apdzīvotību no 9. līdz 13. gadsimtam.

***

1219. gadā Mežotnes pilī nometināja krustnešu garnizonu, kuram uzbruka Viestarda vadītais zemgaļu karaspēks.

1220. g. bīskapa un Saksijas hercoga vadībā ~8000 vācieši kopā ar lībiešiem un latgaļiem Mežotnes pili ieņēma un nodedzināja.

1242. pāvesta legāts Vilhelms no Modenas Mežotnes pili piešķīra ordenim.

13. gs. 50 .gadu beigās pils uz desmit gadiem nonāk zemgaļu īpašumā.

1272. g. ordeņbrāļi pili nopostīja.

1321. g. pēc ordeņa mestra Gerharda rīkojuma Mežotnē cēla jaunu koka pili.

1346. g. jauno pili ieņēma un nopostīja lietuvieši.

***