Vācu ordenis ieņem Mežotnes pili.

Mežotne jeb (Mezoten, castrum Mesiothe vācu dokumentos)  bija svarīgs nocietinājuma punkts Zemgalē.

Pēc Livonijas hroniku datiem šeit atradās zemgaļu Upmales zemes galvenā pils. Pēc tās nopostīšanas Livonijas ordenis pilskalnā uzcēla Mežotnes ordeņa pili aizsardzībai pret lietuviešiem, kas pastāvēja samērā neilgu laiku (ap 1321—1346)

***

Pirmās zemgaļu cīņas ar vācu bruņiniekiem notika jau 1185. gadā, kad zemgaļu ciltis uzbruka bīskapa Meinarda uzceltajai Ikšķiles pilij.

1219. gadā Mežotnes pilī nometināja krustnešu garnizonu, jo šejienes zemgaļi piekrita kristīties, lai tādējādi iegūtu sabiedrotos cīņām pret lietuviešiem, taču vēlāk garniozonu padzina.

1220. gadā ap 8000 vāciešu, līvu un letgaļu aplenca Mežotnes pili, pēc ilgstošām cīņām to ieņēma, izlaupīja un nodedzināja.

1225. gadā uz Mežotni pārcēla Sēlijas bīskapijas, vēlākās Zemgales bīskapijas administratīvo centru.

1228. Daugavgrīvas kaujā kopā ar kuršiem un 1236. gadā Saules kaujā zemgaļi uzbruka ordeņa brāļiem. 

1232. gadā Mežotnes pils kļuva par Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenrika un kapitula mitekli.

1254. gadā līgumā par Upmales novada dalīšanu Livonijas ordenis ieguva Mežotnes pilskalnu un visas Lielupes kreisā krasta zemes līdz Garajai salai (tagadējai Jelgavai).

Vairāk nekā 10 gadus abas puses apmainījās dažādiem uzbrukumiem, līdz 1271. un 1272. gadā krustnešiem izdevās ieņemt zemgaļu nocietinātās pilis. Tā krustnešu rokās nonāca Tērvetes, Raktes un arī Mežotnes pils. Nocietinājumu nonākšana ienaidnieka rokās nozīmēja visas cilts padošanos, tāpēc ordenis ar zemgaļiem noslēdza padošanās vienošanos.

Lielā mērā pēc Mežotnes krišanas zemgaļu pretestība bija gandrīz pilnībā iznīcināta.

Lai arī vēl vienu reizi zemgaļi sacēlās pret krustnešiem Nameiša vadībā, tas nenesa paliekošu neatkarību. Karavīri ieņēma svarīgus bruņinieku nocietinājumus un devās uzbrukumā Rīgai, tomēr uzvara bija īsa. Livonijas ordenis apvienoja spēkus ar Rīgas arhibīskapu un Igaunijas vasaļu spēkiem un pilnībā iznīcināja zemgaļu dumpi.

Pēc Mežotnes pils krišanas 1272. gadā un pēdējās sacelšanās 1281 .gadā liela daļa zemgaļu devās uz savām dienvidu teritorijām (tagadējā Lietuvā) un palikušie vairs nespēja pretoties.

pilskalni.lv