Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks"

1932.g. 22.jūnijā tika atklāts Kārļa Jansona veidotais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem tika "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks". Pieminekli novietoja pie Stacijas laukuma,

Lāčplēša piemineklis bija veltīts Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem 1919.gadā. Līdzekļus pieminekļa celtniecībai (22.500 latus) savāca ziedojumu veidā, bet pašu pieminekļa skulptūru granītā izkala tēlnieks Kārlis Jansons. Viņš piemineklī bija atveidojis senlatviešu karavīru uzvarētāja pozā, kurš ar labo roku satvēris nolaistu zobenu, bet vienu kāju uzlicis zemē gulošam bruņiniekam. Tādā veidā piemineklis simbolizēja Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku. 

Figūru bija 3.5 m augsta, veidota no pelēkā granīta.

Tā novietota uz zilganpelēkām granīta plāksnēm apšūta 3 m augsta postamenta.

1940. gadā, padomju okupācijas pirmajā periodā, pieminekli pārmaiņas neskāra.

1941. gadā, kad padomju okupantus nomainīja vācu okupācijas spēki, okupācijas pārvaldes vadītājam fon Mēdemam (viņa senči bija Jelgavas pils sākotnējie cēlāji), kas bija atgriezies Jelgavā, nepārprotamā simbolika nepatika.

1942. gada 31. oktobrī pēc vācu okupācijas pārvaldes rīkojuma piemineklim nokala sakautā vācu bruņinieka tēlu. Bruņinieka nokalšana tika uzdota pieminekļa autoram- Kārlim Jansonam, pretējā gadījumā draudot ar represijām.

Pārveidots, tas pārdzīvoja Sarkanās armijas uzlidojumos Jelgavas nopostīšanu II pasaules kara laikā

1951. gadā padomju okupācijas pārvalde lika iznīcināt "baltgvardiem celto pieminekli".

 Ar traktora palīdzību Lāčplēsi nogāza no pjedestāla, sadauzīja un mēģināja pilnīgi iznīcināt akmeņu drupinātajā. Bet Lāčplēsis izrādījās tik ciets, ka akmeņu drupinātājs salūza. Tad neiznīcināto Lāčplēša tēla vidusdaļu slepus ieraka zemē dzelzceļa stacijas bērnudārza teritorijā.

1988.gada 8. maijā fragments pēc vairākkārtīgiem meklējumiem atrasts un novietots pie Jelgavas vēstures un mākslas muzeja.

Piemineklis tika sadauzīts un ierakts, tā fragments pēc vairākkārtīgiem meklējumiem atrasts un 1988.g. novietots pie Jelgavas vēstures un mākslas muzeja.

1992.g.18.nov. atklāja tēlnieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona no jauna veidoto Lāčplēša pieminekli. 

Pieminekli atsedza divi Atbrīvošanas kauju dalībnieki, Lāčplēša ordeņa kavalieri Jūlijs Spunde un Jēkabs Paeglis.  Svinīgās ceremonijas ievadrunas teica Jelgavas pilsētas deputātu padomes priekšsēdis Jānis Bunkšs un LR AP priekšsēža vietnieks Andrejs Krastiņš.