Tiek atklāts Kārļa Jansona veidotais piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks"

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem tika atklāts 1932.g. 22.jūnijā. Tas bija Kārļa Jansona veidotais piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks". Pieminekli novietoja pie Stacijas laukuma,

Viesu vidū bija Valsts prezidents A.Kviesis, ministru prezidents M.Skujenieks, Saeimas priekšsēdis P.Kalniņš, deputāti K.Ulmanis, P.Juraševskis, armijas vadība un citas prominentas personas.

Figūra bija 3.5 m augsta, veidota no pelēkā granīta.

Tā novietota uz zilganpelēkām granīta plāksnēm apšūta 3 m augsta postamenta.

1940. gadā padomju okupācijas pirmajā gadā pieminekli pārmaiņas neskāra.

1941. gadā, kad padomju okupantus nomainīja vācu okupācijas spēki, okupācijas pārvaldes vadītājam fon Mēdemam (viņa senči bija Jelgavas pils sākotnējie cēlāji), kas bija atgriezies Jelgavā, nepārprotamā simbolika nepatika.

1942. gada 31. oktobrī pēc vācu okupācijas pārvaldes rīkojuma, tā autors K. Jansons piemineklim nokala sakautā vācu bruņinieka tēlu,

Pārveidots, tas pārdzīvoja Sarkanās armijas uzlidojumos Jelgavas nopostīšanu II pasaules kara laikā

1950. gadā padomju okupācijas pārvalde lika iznīcināt "baltgvardiem celto pieminekli".

 Ar traktora palīdzību Lāčplēsi nogāza no pjedestāla, sadauzīja un mēģināja pilnīgi iznīcināt akmeņu drupinātajā. Bet Lāčplēsis izrādījās tik ciets, ka akmeņu drupinātājs salūza. Tad neiznīcināto Lāčplēša tēla vidusdaļu slepus ieraka zemē dzelzceļa stacijas bērnudārza teritorijā.

Fragments pēc vairākkārtīgiem meklējumiem atrasts un 1988.g. novietots pie Jelgavas vēstures un mākslas muzeja.

1992.g.18.nov. atklāja tēlnieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona no jauna veidoto Lāčplēša pieminekli. 

***

Jelgavas atbrīvošana 1919. gada novembrī bija Latvijas armijas uzbrukuma operācija no 1919. gada 15. līdz 21. novembrim Latvijas Brīvības cīņu laikā, kurā tā piespieda tobrīd Veimāras republikas pakļautībā pārgājušās Rietumkrievijas armijas daļas atstāt Jelgavu. 

Galvenās kaujas notika Ozolnieku novada teritorijā.