Bikivņas (Bikovņas) komunistu-nacistu masu slepkavību vieta
- Määratud isikute kalmistule:
- 1Vaade arvestust
- Aktiivne alates:
- 00.00.1920
- Kategooriad:
- Brāļu kapi (kopējs apbedījums), GULAG
- Monumendid:
- 0
Maksimālais, publiski nosauktais upuru skaits- 120,000
Sākotnēji pēc kara tika uzdots kā nacistu upuru kapsēta, taču 90-tajos gados veiktās ekshumācijas norādīja uz 20-30 gadu padomju upuru kapsētu.
11.7.1989. tika nosaukts skaits- 6783 komunisma upuru, taču skaitlis varētu būt nepilnīgs.
Tikai nošauto poļu virsnieku skaits sastāda 3435,
1941-1943 šeit atradās nacistu zveidota krievu karagūstekņu nometne, kuras bojāgājušo un netālu aprakto padomju karavītu skaits varētu sasniegt 68,000.
Allikad: wikipedia.org
13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru
No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos bez jebkādas vajadzības iznīcināja pilsētu.
01.07.1960 | Verdzība strādnieku komunistiskajā paradīzē: pirmo reizi kolhoznieki var saņemt algu naudā.
Līdz 1960. gada 1. jūlijam Krievijas (PSRS) kolektīvo saimniecību strādniekiem (kolhozniekiem) tika uzskaitītas "izstrādes dienas", par kurām tie varēja saņemt pretī pārtikas uc. pirmās nepieciešamības preces. Pārvietošanās brīvību PSRS kolhoznieki ieguva tikai 1974. gadā - tad tiem sāka izdot pases, bez tām tie nevarēja doties uz kādu citu vietu bez vietējās nomenklatūras atļaujas. Pretēji neretiem kolaborantu apgalvojumiem, ka padomju okupācijas laikā "visi bija komunisti", fakti pierāda, ka komunistu nebija vairāk par 5% no iedzīvotājiem. Turklāt iestāšanās partijā vēl nenozīmēja piederību elitei (nomenklatūrai). Tipiski jebkurai komunistiskajai iekārtai, komunistu elitei sagrābjot varu, pārējā sabiedrība tiek padarīta par šīs elites dzimtcilvēkiem, jeb faktiski- vergiem. Tā tas joprojām notiek Ķīnā u.c. komunistiskās valstīs, turklāt attīstoties informācijas tehnoloģijām, novērošana kļūst par totālu parādību.