Otto Gerhards Laudons
- Birth Date:
- 00.00.1673
- Death date:
- 00.00.1732
- Extra names:
- Otto Gerhard, Ļaudons, Laudohn, Oto
- Categories:
- Born in Latvia, Military person, Nobleman, landlord, Officer
- Nationality:
- latvian, german
- Cemetery:
- Set cemetery
Toces muižā dzimis Zviedrijas armijā kalpojis virsnieks.
Viņa dēls, Asutrijas feldmaršals Ernests mēdzis stāstīt, ka viņa dzimta ir cēlusies no 14. gadsimtā Vidzemē ieceļojušiem skotiem, kas labi iederējās tā laika romantiskajās leģendās par pāvesta vajātajiem Templiešu ordeņa bruņiniekiem, kas nokļuvuši ne tikai Skotijā un Portugālē, bet arī citās Eiropas zemēs. Ticamāk, ka Ernesta Laudona dzimta ir cēlusies no jauktas etniskas vides Ļaudonas pilsnovadā (borchsokinge), kura pārvaldei jau pirms 1375. gada bija uzcelta mūra pils pie Svētupes ietekas Aiviekstē. Pirmās ziņas par Laudonu dzimtu ir sastopamas 1432. gada dokumentā, kas liecina, ka Rīgas arhibīskaps Henings nodevis lēnī kādam Oto fon Laudonam (Otto von Laudohn) 4 arklus un 6 pūrvietas zemes pie "viņa kunga sētas" Tocītes (Tocenes) upes krastos. No šī lēņa vēlāk izveidojusies Toces pusmuižiņa (Totzen). Tātad Oto ir bijis šīs zemes kungs Ļaudonas pilsnovadā arī pirms lēņa piešķiršanas. 13. - 15. gadsimtā ir zināmi daudzi gadījumi, kas jaunie zemes senjori iekaroto zemi piešķīra lēnī kristītajiem iepriekšējiem zemes kungiem un viņu karakalpiem, pretī prasot uzticību un pakļaušanos. Aiviekstes upe tajā laikā bija svarīgs tirdzniecības ceļš, gar kuru notika arī karaspēka pārvietošanās militāro konfliktu laikā starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni, vēlāk arī Livonijas konfederācijas karos ar Maskavas valsti, poļu-zviedru karos un Lielajā Ziemeļu karā, tādēļ Laudonu ģimenē bija stipras karavīru tradīcijas.
Source: wikipedia.org, news.lv
No places
| Relation name | Relation type | Description | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Johann Reinhold von Laudon | Son | |
| 2 |  | Ernst Gideon von Laudon | Son | |
| 3 | Sophie Eleonore von Laudohn | Wife | ||
| 4 | Andreas von Bornemann | Father in-law | ||
| 5 |  | Clara von Laudon | Daughter in-law | |
| 6 |  | Josef Ludwig Alexander Freiherr von Loudon | Grandson | |
| 7 | Otto Christoph Ernst von Laudon | Grandson | ||
| 8 |  | Johann Ludwig Alexius von Laudon | Grandson | |
| 9 | Johanna Elisabeth Knieriem | Granddaughter | ||
| 10 | Sophia Elisabeth von Wolf | Granddaughter | ||
| 11 | Friedrich Georg Ernst von Laudon | Great grandson | ||
| 12 | Oliver von Laudon | Great grandson |
26.07.1704 | Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku
Izmantojot nesaskaņas Lietuvas Polijas un Zviedrijas starpā par Polijas- Lietuvas troni, Krievijai izdevās veiksmīgi izprovocēt nesaskaņas, ne tikai starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, bet arī starp Poliju un Lietuvu. Rezultātā, Krievijai izdevās novājināt daudz attīstītākās par Krieviju Rietumu valstis un iekarot Krievijai izeju uz Baltijas jūru. Kaujā pie Jēkabpils Pētera I vadītais krievu iebrucēju karaspēks gan cieta neveiksmi, kas uz 6 gadiem aizkavēja Livonijas un uz 91 gadu- Kurzemes - Zemgales hercogistes okupāciju.
16.07.1705 | Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus
17.07.1710 | Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus
1710. gada 14. jūlijā Šeremetjevs, kurš vada krievu spēkus, ieņem Rīgu. 17. jūlijā garnizons tiek nodots viņa rokās.
