Skrīveru pils / Roemershof

Remershof

***

Hercogs Gothards Ketlers šo zemes gabalu uzdāvināja kādam Stefanam Rēmeram.

Rēmers saradojas ar Kokneses muižas rakstvedi Johanu Nīmeijeru, apprecēdams Nīmeijera sievas māsu.

Zviedru-Poļu kara laikā Rēmers kā uzticams vasalis atkāpās līdz ar karaļa karaspēku uz Poliju.

1628. gadā Remershofā ir bijušas tikai divas zemnieku sētas.  

1634. gadā Zviedrijas valdība apstiprināja Johana Nīmeijera kā tuvākā radinieka īpašuma tiesības bijušajā Rēmera muižā.  

1688. gada kartē iezīmētā Remershofas teritorija bijusi ap 500 ha liela. Šīs platības kontūras aptuveni sakrīt ar tagadējā Skrīveru dendrārija robežām, ieskaitot parku, saimniecības ēkas un meža kultūras.  

J. Nīmeijeram abus nepilngadīgos dēlus nolaupa sirojoši krievu kazaki, bet viņš pats mira 1677. gadā, neatstādams mantiniekus.  

Muižu pārdeva baronam Martinam Šulcam fon Ašeradenam.  

1874.gada 13. aprīlī  paputējušo un parādos iegrimušo Skrīveru muižu par 227 728 rubļiem no Aleksandrīnas Šulcas fon Ašerādenas nopērk no Igaunijas ienākušais landrāts Augusts fon Sīverss, slavenā dendrologa Maksa fon Sīversa tēvs un fon Sīversu dzimtas īpašumā tā bija līdz pat 20. gadsimta pirmajai pusei.

Makss fon Sīverss te uzbūvēja sev jaunu pili tai laikā modernajā neoromānikas stilā. Pretstatā  pils ārējam senlaicīgumam, tās iekštelpās bija centrālapkure, ūdensvads, kanalizācija, vannas un tualetes istabas.

Arhitekts Rūdolfs Engelhards.

Šobrīd ir tikai nelielas drupas.

Pils nojaukta aptuveni 1930.gadā. 

***

Vieta: Skrīveru novads

Alternatīvais nosaukums: Roemershof

Anotācija: Iespaidīgā neoromānikas stila Skrīveru pils celta no 1881. līdz 1887. gadam. Tai laikā tā piederēja Maksam fon Siversam.

D.Bruģis par ēku rakstījis: "Uz Daugavas stāvā senkrasta radzēm būvētā pils ar saviem masīvajiem, kvadrātiskajiem torņiem un smago , stabilo apjomu grupējumiem atstāja patiesi grandiozu iespaidu..likās daudz tuvāka Livonijas laika cietokšņiem, kuri savulaik pacēlās Daugavas abos krastos. Pils fasādes klāja uzsvērti rupjš, nelīdzens, tumši krāsots apmetums, kam acīmredzot vajadzēja vēl pastiprināt celtnes pirmatnējības noskaņu.. Vērojot pili no galvenās ieejas puses, tā varēja šķist nedaudz statiska un neinteresanta, taču arhitekts acīmredzot visu uzmanību bija veltījis tieši ainaviski efektīgākajai - pret Daugavu vērstajai fasādei. Uz augstās klinšu kraujas paceltā ēka patiešām pauda īsti ziemeļniecisku skarbumu un mežonību..Skrīveru pilij, šim izcilajam Latvijas neoromānikas piemineklim diemžēl bija lemts pavisam īss mūžs. 1905. gada revolūcijas laikā tieši šī celtne kļuva par Vidzemes muižniecības "Selbstschutz" organizācijas štābu un nonāca revolucionāru ielenkumā. Tā tika ieņemta un nodedzināta. Pēc revolūcijas pili atjaunoja, taču Pirmā pasaules kara laikā to sagrāva vācu artilērija".