fr

Vaironis Jakāns

Cette personne at-elle pas d'images. Cliquez pour ajouter de nouveaux!
Date de naissance:
20.06.1927
Date de décès:
29.12.2008
Nom à suffixe patronymique:
Ernests
Noms supplémentaires:
Вайронис Яканс
Catégories:
Acteur, Légionnaire, Victime de la répression (génocide) du régime soviétique
Nationalité:
 letton
Cimetière:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Vaironis Jakāns piedzima 1927. gada 20. jūnijā, Jaunjelgavā, friziera Ernesta Jakāna ģimenē. Mācījās Jaunjelgavas vidusskolā.

1944.g. Tika mobilizēts vācu armijā un novirzīts par palīgu lidotāju daļā

1945. g. Padomju okupācijas armija viņu sagūstijā un nosūtīja uz koncentrācijas nometni Tambovas tuvumā (Moršanskas filtrācijas nometne)

1946. gadā, pēc pusotra gada spaidu darbiem padomju koncentrācijas nometnē atbrīvots,atgiezās Latvijā.

1952. gadā beidzis Latvijas Konservatorijas teātra fakultāti.

Strādājis par aktieri:

  • 1952—1953 Jelgavas drāmas teātrī;
  • 1953—1954 Valmieras drāmas teātrī
  • Kopš 1954. gada bija Nacionālā (tobrīd- Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskais drāmas) teātra aktieris.

1960. gadā debitēja kino epizodiskā lomā filmā "Vētra". Filmējies daudzās Rīgas Kinostudijas režisoru filmās.

Vaironis Jakāns mira 2008. gada 29. decembrī, Rīgā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Avots: wikipedia.org, news.lv

***

Epizode no filmas "

Melnā Vēža Spīlēs ( Part 8/10 )

***

– Jums ir tāds neparasts vārds – Vaironis, izklausās kā savulaik jaundarināts.

– Redz, esmu dzimis 1927. gada 20. jūnijā. Turpat blakām Vaironim – toreiz baznīcas kalendārā 19. jūnijā bija tāds vārds. Vēlāk ulmaņlaikā pārlika par Varoni. Bet emigrantu baznīcas kalendārā joprojām palicis Vaironis. Tagad mani sauc par Vairi. Man pašam patīk. Vairoņu nemaz tik daudz nav… Labi gan, ka vecāki neiedeva to Varoni. Es gan esmu spēlējis varoņus, bet tikai negatīvā nozīmē (iesmejas).

– Izklausās, ka nākat no stipras latviskas dzimtas.

– To nu varu teikt. No mātes puses dzimtā ir Rasa, kurai atvasēs Anna un Berta, vēl divas meitas un divi dēli, kā jau pie latviešiem agrāk bija pieņemts. Manai mātei bija Mīle vārdā. Tēvs, lai izklausītos labāk, sauca par Emīliju. Bet man atmiņā palikusi tā Mīle. Ļoti vecs, smuks, mīļš vārds. Tēva brāļiem vārdā bija Pēteris un Jānis, pašam Ernests iedots. Es vienmēr lepojos, ka mans tēvs devies aizstāvēt Rīgu pret bermontiešiem, iestājies Daugavgrīvas 1. brīvprātīgo strēlnieku pulkā un bijis ziņnesis pie leģendārā pulkveža Brieža. Ar Jura krustu apbalvots. 1916. gadā viņu pie Olaines ievainoja, aizsūtīja uz Pēterburgu ārstēties. Divdesmitajos atgriezās jau brīvā Latvijā un apprecēja manu māti Mīli.

.....

Ko tik neesmu pārdzīvojis! Visus tos laikmetus – ulmaņlaikus, krievu, vācu un atkal krievu okupāciju, nu brīvu Latviju. Vācu laikā mani septiņpadsmit gadu vecumā no komercskolas mobilizēja gaisa spēka izpalīgos. Nonācu Kurzemes katlā, tur sagaidīju kapitulāciju. Vācieši bēga uz Ventspils ostu. Mēs, puikas, atšķīrāmies, tā teikt, dezertējām, gribējām palikt dzimtenē. Citi, kas bija talsenieki, devās turp; es gāju kājām uz mājām, uz Jaunjelgavu – esmu pretim Skrīveriem dzimis, ļoti smukā vietā. No frontes pretim nāca latvieši leģionāri, turējāmies kopā. Mūs paņēma ciet īsi pirms Jāņiem, sadzina visus pie Jelgavas cukurfabrikas, salādēja vagonos. Pusotru gadu biju lēģerī aiz drātīm Tambovas apgabalā. Tur būvēja Maskavas–Saratovas gāzes vadu, ar rokām rakām, mālu kapājām. Drausmīgi. Četrdesmit dienu bez maizes. Tie zēni no purviem mira, katru dienu nesa no barakām laukā

… Kad karš bija beidzies, domāju: tās šausmas garām, tagad jāpriecājas. Gribēju būt, kur cilvēki, kur sporto, kur spēlē teātri. Ar tādu domu arī atnācu uz Rīgu, lai pēc visām tām šausmām priecātos pats un darītu prieku citiem. Un par to tagad jūtos laimīgs, jo daudzi jo daudzi man teikuši paldies.

Par savu teātri visu mūžu esmu uzskatījis Nacionālo. 1952. gadā šurp tiku nosūtīts pēc institūta beigšanas. Te mēs ienācām pieci reizē – Liniņš, es, Indriksone, Dūda un Romanova, mana skatuves cīņu biedre, ar kuru tik daudz kopā spēlēts. Man jau bija iedota loma, bet te pēkšņi nāk no Ministru Padomes pavēle anulēt komisijas norīkojumu un pārcelt mani uz Jelgavas teātri. Tur iecerēta luga par Ļeņina jaunību. Titullomai nolūkojuši mani. Tur nu vairs nekā nevarēja pretoties. Radziņa spēlēja Ļeņina māti.

Pēc tās lomas mani četrreiz mocīja. Gribēja, lai stājos partijā. Toreiz bija lielas grūtības atteikties. Pirmajā reizē atzinos, ka esmu bijis vācu armijā. To viņi zinot. Teātra direktors Zandersons pats galvošot par mani, tādu brašu jaunekli. Sacījos padomāt. Pēc laiciņa: nu, izdomāji? Saku: tomēr nestāšos, jo nesaprotu, kā kurpnieciņš par daudzām darba stundām saņem tik mazu aldziņu, bet partijas vīri brauc pasaulē gluži par velti… Nu, ja es domājot gluži kā tāds trockists, tad man tiešām partijā neesot vietas… Baidījos, būs represijas, nedos lomas. Taču mainījās direktori, un viss kaut kā piemirsās

… Ulmaņlaikā ģimenē un skolā biju audzināts patriotiskā garā – latviskums pa visām līnijām. Bija mazpulki un skauti, un, kad ulmaņlaiku pamatskolas pēdējās klasēs militārajās stundās pie mums atbrauca Latvijas armijas virsnieki, mēs, puikas, viņus apbrīnojām, gluži vai dievinājām. Latvijas armijas virsnieks puikām bija paraugs – cik stalta stāja, cik iznesīga uzvedība! Bet kad ienāca krievu armija… Atceros, biju laukos pie onkuļa ganos. Te no meža izlien viens šķībām acīm, domāju, kāds indiānis, vai; mute sarkana kā slepkavniekam – ar saujām mežā laikam bija mellenes saēdies… Nušņurkuši, noplukuši…

****

Avots: Vita Krauja, intervija, Latvijas Avīze 20. jūnijs 2007

Titre De À Images Langues
Nacionālais teātrisNacionālais teātris14.09.1902lv

    loading...

        NomLienDate de naissanceDate de décèsDescription
        1
        Ernests JakansPère21.05.189500.00.1951
        2Mīle JakāneMīle JakāneMère19.05.190000.01.1969
        3
        Raisa JakāneFemme15.07.192529.06.2009
        4Jānis KubilisJānis KubilisCollègue24.07.192316.06.2024
        5Uldis VazdiksUldis VazdiksCollègue27.05.194105.05.2006
        6Leons  KrivānsLeons KrivānsCollègue17.04.193807.11.2020
        7Gunārs PiesisGunārs PiesisCollègue19.07.193109.02.1996
        8Lidija  FreimanėLidija FreimanėCollègue06.03.192018.01.1992
        9Helēna RomanovaHelēna RomanovaCollègue28.07.192812.10.1987
        10Večella VarslavāneVečella VarslavāneCollègue07.08.193009.11.2015
        11Vera BaļunaVera BaļunaCollègue18.09.190417.04.1978
        12Lilija SniedzeLilija SniedzeCollègue16.07.192212.02.2008
        13Velta LīneVelta LīneCollègue28.08.192331.12.2012
        14Nikolajs MūrnieksNikolajs MūrnieksCollègue14.09.190426.04.1977
        15Aloizs BrenčsAloizs BrenčsCollègue06.06.192929.10.1998
        16Bruno O'YaBruno O'YaCollègue12.02.193309.10.2002
        17Gunārs  CilinskisGunārs CilinskisCollègue23.05.193125.07.1992
        18Jānis AkuratersJānis AkuratersCollègue13.01.187625.07.1937
        19Ārijs GeikinsĀrijs GeikinsCollègue14.02.193610.02.2008
        20Pēteris PētersonsPēteris PētersonsCollègue24.05.192309.10.1998
        21Lilija DzeneLilija DzeneCollègue25.07.192903.10.2010
        22Ints  BurānsInts BurānsCollègue02.05.194110.06.2008
        23Romāns GrabovskisRomāns GrabovskisCollègue08.11.194528.11.2017
        24Elita KrastiņaElita KrastiņaCollègue24.05.195415.07.2013
        25Imants SkrastiņšImants SkrastiņšCollègue12.04.194109.09.2019
        26Kalvis ZalcmanisKalvis ZalcmanisCollègue14.12.194006.08.2023
        27Ingrīda   AndriņaIngrīda AndriņaCollègue23.06.194417.09.2015
        28Lūcija BaumaneLūcija BaumaneCollègue28.10.190522.06.1988
        29Harijs AvensHarijs AvensCollègue21.10.191027.12.1976
        30Olga Ērika  Krūmiņa - MitrēvicaOlga Ērika Krūmiņa - MitrēvicaCollègue17.11.190915.09.1992
        31Baiba IndriksoneBaiba IndriksoneCollègue22.02.193214.05.2024
        32Olgerd KrodersOlgerd KrodersCollègue09.08.192110.10.2012
        33Rasma GarneRasma GarneCollègue26.03.194109.10.2024
        34Elza RadziņaElza RadziņaCollègue10.02.191718.08.2005
        Mots clés