lt

Alfons Noviks

Pridėti į asmens nuotrauką!
Gimęs:
13.02.1908
Mires:
12.03.1996
Tėvavardis:
Andrejs
Kategorijas:
, , Antrojo pasaulinio karo dalyvis, Bendras, KGB, Nusikaltėliai
Pilietybė:
 latvis
Kapinės:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Dzimis Latvijā, Silagaiļu pagastā, Ludzas rajonā

Māciījies LU Vestures un filozofijas fakultātē, kuru nav beidzis.

Jau 20.to gadu beigās sācis sadarbību ar PSRS izlūkdienestu.

1928.g. sācis strādāt muitā, vēlāk par kantora darbinieku celtniecības uzņēmumos

1930..g. decembrī iestājies Latgales progresa partijā.

1932.g. iestājies komunistiskajā partijā.

1932.-1933.g. dienējis Latvijas armijā

1933.g. nelegāli strādājis Daugavpils komjaunatnes komitejā

1933.g. novembrī par prettautisko darbību arestēts un ieslodzīts cietumā uz 8 gadiem.

1938.g. priekšlaicīgi amnestēts.

1939.g. strādājis par noliktavas vadītāju

1940.g. jūnijā PSRS okupējot Latviju, A. Noviks tiek iecelts par Latvijas Iekšlietu ministrijas Valsts Drošības pārvaldes vadītāju.

1940.g. tiek ievēlēts PSRS Augstākajā padomē (tiek vairākkārt pārvēlēts līdz 1954.g.)

1940.g. beigās, kad Latvija tiek iekļauta PSRS sastāvā, A. Noviks kļuvis par Iekšlietu komisāru.

No 1941.g. 2. janvāra- Valsts drošības vecākais majors

1941.g. 28. februārī iecelts par LPSR Valsts drošības tautas komisāru.

1941.g. jūnijā Vācijai un PSRS pārtraucot sadarbību un Vācijai iebrūkot PSRS- pārcelts un NKVD centrālo aparātu, Latvijas nodaļas vadītājs

No 1943.g. 14. februāra- Valsts drošības komisārs

No 1943.g. 30. novembra - Nacionālās valsts drošības komitejas operatīvās grupas priekšnieks.

1944.g. martā, pēc PSRS okupācijas spēku atgriešanās Latvijā, Noviks atkārtoti iecelts par Latvijas VDK vadītāju.

9.9.1945. paaugstināts par ģenerālmajoru

Līdz 1953.g. (1956.g. turpinājās latviešu mežabrāļu un "buržuāzisko nacionālistu" cīņas pret okupāciju), tieši vadījis un organizējis "iznīcinātāju" grupas to likviddācijai.

1953.g. pēc Staļina nāves pārcelts uz LPSR rūpniecības ministriju (?) (Министерство заготовок) par ministra vietnieku kadru jautājumos

1954.g. janvārī LPSR Zemkopības ministra vietnieks.

Līdz 1954.g. (kopš 1940.g.) bijis 3 sasaukumu PSRS AP deputāts. 

1955.g. A. Noviks saņēmis ģenerāļa pakāpi un devies pensijā. Dzīvojis Rīgā un ne ar ko nav izcēlies.

1991.g. pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ieguvis Latvijas pilsonību, kā Latvijā dzimis.

1994.g. 15. martā arestēts. Uzsākts kriminālprocess par dalību un vairāk kā 60,000 latviešu deportāciju organizēšanu.

1995.g. 13. decembrī notiesāts ar mūža ieslodzījumus un mirst Rīgas Centrālcietumā 1996.gadā.

***

No izvešanas lietām var identificēt LPSR valsts drošības orgānu amatpersonas, kuras apstiprināja slēdzienus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām 1941. g., 1949.g.-1953.g.

1941.gadā:

par 6.636 personām;

par 1.915 personām;

  1. Šustins Semjons (1908.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -
  2. Cinis Jānis (1911.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks - par 2.479 personām;
  3. Krivickis Zinovijs /Zjama/ (1910.g.), NKVD 1.specdaļas priekšnieks -
  4. Brezgins Aleksandrs, LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -

par 1.138 personām.

Daži paraksti:

Vēvers - 5;

Mende, Barkovskis - 2;

Jenukidze, Lagovskis, Latkovskis, Martirosovs, Sproģis - 1.

No 1949. līdz 1953.gadam:

par 41.544 personām (1949. g.);

par 141 personu (1949.g.-1953.g.);

  1. Noviks Alfons (1908.g.), valsts drošības ministrs -
  2. Pešehonovs Fotijs (1913.g.), VDM izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks -
  3. Vēvers Jānis (1899.g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā - par 51 personu (1951. g.-1953. g.).

***

PSKP b. no 1932. g. V.d.d. no 1940. g.; ģenerālmajors. LR–LPSR IeM Politiskās policijas pārv. Daugavpils raj. pr-ks 1940.VI–VIII; LPSR iekšlietu tautas komisārs 1940.VIII–1941.X; LPSR VDTK operat. grupas pr-ks 1943.XII–1944.VII; LPSR valsts drošības tautas komisārs – ministrs 1944.VII–1953.II; LKP CK biroja loc. 1940.VIII–1953; LPSR lauksaimniecības min. vietn. kadru jautājumos 1953.III–IV, 1954.I–1956.II; Lauksaimniecības un sagādes min. kadru pārv. pr-ks 1953.IV–1954.I; Lauksaimniec. min. Mežsaimniecības galv. pārv. pr-ks 1956.II–1957.VI, mežsaimniecības un mežrūpniecības min. vietn. 1957.VI–1959.VII, min. kolēģijas loc. 1957.VI–1965.I, partijas organiz. sekretārs 1960.XI–1961.VI

Šaltiniai: wikipedia.org, VDK izpētes komisija, news.lv, memo.ru, LVVA

Nėra vietos

    loading...

        Santykių vardasSantykių tipasGimęsMiresAprašymas
        1Nora NovikaNora NovikaDukra29.07.194115.07.2009
        2
        Lidija KrieviņaSantykinis23.11.193200.00.1974
        3
        Antonija SiliņaMokyklos draugas17.11.191001.08.1988
        4Fricis  DeglavsFricis DeglavsBendradarbis27.05.189818.09.1957
        5Imants LešinskisImants LešinskisBendradarbis17.12.193123.12.1985
        6Alberts SieksAlberts SieksBendradarbis08.01.189924.03.1980
        7Alberts BundulisAlberts BundulisBendradarbis16.11.190929.10.1988
        8Edmunds  JohansonsEdmunds JohansonsBendradarbis22.07.193607.02.2017
        9Ivans ZujānsIvans ZujānsBendradarbis11.12.191001.01.1975
        10Augusts EglītisAugusts EglītisBendradarbis00.00.189610.09.1966
        11Staņislavs ZukulisStaņislavs ZukulisBendradarbis17.10.192905.05.1993
        12Simons ŠustinsSimons ŠustinsBendradarbis14.02.190803.08.1978
        13
        Frīdrihs Straube-StraussDarbuotojas04.02.192928.09.2005
        14Kirils VerhovskisKirils VerhovskisDarbuotojas00.00.191528.06.1942
        15Jānis VēversJānis VēversDarbuotojas06.09.189928.10.1978
        16Augusts KirchensteinsAugusts KirchensteinsGrupės18.09.187203.11.1963

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā

        Pridėti atminties

        25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis

        1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome

        Pridėti atminties

        02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja

        Pridėti atminties

        14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu

        1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.

        Pridėti atminties

        24.04.1949 | LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā

        Pridėti atminties

        07.11.1991 | Čekomānijas aura

        Aivars Borovkovs un Edmunds Johansons - telefonakcijā atbild uz klausītāju jautājumiem.

        Pridėti atminties

        26.06.1997 | Ieva Upleja, Dans Titavs: Novika līdzgaitniekus netiesā

        Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas (TRNI) nodaļa būtu gatava tiesā uzturēt apsūdzību vēl deviņiem cilvēkiem, kuri varētu būt vainojami padomju genocīda noziegumos Latvijā. Tie ir divi augsta ranga VDK virsnieki un septiņi VDK aģenti. Visi viņi aktīvi darbojās pēckara gados Kurzemē, graujot latviešu pretošanās kustību okupācijas varai.

        Pridėti atminties

        Žymos