Anna II Romanova
Anna II Romanova
- Gimęs:
- 18.12.1718
- Mires:
- 19.03.1746
- Mergelė (kitas) šeimos:
- Elisabeth Karoline Christine, Prinzessin von Mecklenburg-Schwerin
- Be žodžių:
- Leopoldovna, Анна Леопольдовна, Elizabete Karolīne Kristīne
- Kategorijas:
- Princesė, Valdovas
- Pilietybė:
- vokietijos, rusijos
- Kapinės:
- Arkhangelsk, Кладбище (ru)
Anna Leopoldovna bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Bija Krievijas cara Ivana V mazmeita, valdīja Krievijas impērijā kā mazgadīgā Ivana VI reģente laikā no 1740. līdz 1741. gadam.
Dzīvesgājums
Dzimusi 1718. gada 7. decembrī Rostokā.
1733. gadā kristījusies pareizticībā, pieņemot vārdu Anna.
1739. gadā precējusies ar Braunšveigas-Volfenbiteleshercogu Antonu Ulrihu (Anton Ulrich Herzog von Braunschweig-Wolfenbüttel).
1740. gada 17. oktobrī Annas dažus mēnešus veco dēlu kronēja par Krievijas imperatoru Ivanu VI. Par reģentu tika iecelts Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons, kurš uzreiz mazuļa vecākus izolēja no galma.
Pēc 2 nedēļām - naktī 8. uz 9. novembri - ar gvardes palīdzību tika īstenots pučs, Bīrons tika arestēts, bet par reģenti līdz imperatora pilngadībai izsludināta tā māte hercogiene Anna.
Par politiku neinteresējās, audzināja dēlu. Valsti pārvaldīja Annas padomniekiMinihs, grāfs Ostermans (kr. Остерман, Генрих Иоганн Фридрих, vāc.Heinrich Johann Friedrich Ostermann,), kņazs Golovkins (Головкин, Михаил Гавриилович) Šajā laikā sākās konflikts ar Zviedrijas karalisti (1741.-1743. gadu karš). Apstiprināti ar Osmaņu impēriju noslēgtā Belgorodas miera līgumapunkti, Osmaņu impērija atzina Krievijas valdniekus par imperatoriem.
1741. gada 25. novembrī (6. decembrī p.j.st.) Pētera I meita Elizabete ar gvardes palīdzību īstenoja valsts apvērsumu, gāžot Ivanu VI no troņa.
Vispirms bija plāns "Braunšveigas ģimeni" vienkārši izraidīt no Krievijas taču, tā kā Elizabetes vara nebija leģitīma un viņa ļoti baidījās no iespējama apvērsuma, tikai šoreiz par labu Ivanam VI, viņa pavēlēja izsūtīt eksimperatora ģimeni uz valsts nomali.
1742. gadā lielā slepenībā tos ieslodzīja Dinamindes cietoksnī pie Rīgas,
1744. gadā pārveda uz Oranienburgu (Pēterburgas pievārtē), bet pēc tam uz Holmogoriem Arhangeļskas tuvumā, kur mazo Ivanu pilnībā izolēja no vecākiem.
Nespējot izturēt izsūtījuma apstākļus, 1746. gada 9. martā Anna mira.
Bērni
- dēls Joans (Johan, Ivan, 23.08.1740.-16.07.1764.)
- meita Katrīna (Catherine von Braunschweig-Wolfenbüttel, 26.07.1741.-7.04.1807.)
- meita Elizabete (Elisabeth von Braunschweig-Wolfenbüttel 16.11.1743.-20.10.1782.)
- dēls Pēteris (Peter von Braunschweig-Wolfenbüttel, 30.03.1745.-30.01.1798.)
- dēls Aleksejs (Alexei von Braunschweig-Wolfenbüttel, 10.031746.-23.10.1787.)
Šaltiniai: wikipedia.org, news.lv
Nėra vietos
| Santykių vardas | Santykių tipas | Aprašymas | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Карл Леопольд Мекленбург-Шверинский | Tėvas | |
| 2 |  | Katrīna Joanovna Romanova | Motina | |
| 3 |  | Ivans VI Romanovs | Sūnus | |
| 4 |  | Царевич Алексей Петрович | Dėdė | |
| 5 |  | Pjotr Alexandrowitsch Rumjanzew-Sadunaiski | Dėdė | |
| 6 |  | Ana Ivanovna | Teta | |
| 7 |  | Анна Петровна | Teta | |
| 8 |  | Elizabete I Romanova | Teta | |
| 9 |  | Paul I | Sūnėnas | |
| 10 |  | Petras I Didysis | Senelis | |
| 11 |  | Ivans V Romanovs | Senelis | |
| 12 |  | Marta Skavronska (Krievijas Katrīna I) | Senelė | |
| 13 |  | Maria Rumyantseva | Senelė | |
| 14 |  | Евдокия Лопухина | Senelė | |
| 15 |  | Aleksejs I Romanovs | Prosenelis | |
| 16 |  | Petras II | Pusbrolis | |
| 17 |  | Petras III | Pusbrolis | |
| 18 |  | Великая княжна Наталья Алексеевна | Pusbrolis | |
| 19 |  | Burhards Kristofs Mīnihs | Priešininkas |
09.11.1740 | Galma apvērsuma rezultātā tiek apcietināts Krievijas reģents Ernests Johans Bīrons
1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.
