Katrīna II kļūst par Krievijas imperatori

Katrīna II pēc izcelsmes bija Anhaltes-Cerbstas princese, dzimusi 1729. gadā Štetinā (mūsdienu Šcecinā). Viņas īstais vārds bija Sofija Frīderike Auguste (Sophie Friederike Auguste von Anhalt-Zerbst). Viņa bija guvusi labu izglītību, pateicoties franču guvernantēm un mājskolotājiem. Slavena ar savu vētraino seksuālo dzīvi.

Princese Sofija 1745. gadā kļuva par lielkņaza Pētera Romanova, vēlāk Krievijas cara Pētera III sievu, pārejot no luterticības pareizticībā un pieņemot vārdu Katrīna (Екатерина). Pēc kāzām pāris 16 gadus pavadīja dzīvojot Oranienbaumā, netālu no Sanktpēterburgas.

Pēc Krievijas imperatores Elizabetes (Елизавета Петровна) nāves 1762. gadā, par Krievijas caru kļuva Katrīnas vīrs Pēteris III, kurš tronī pabija tikai sešus mēnešus.

1762. gada 29. jūnijā valsts apvērsumā Katrīna gāza no troņa savu vīru (kuru 7. jūlijā viņas favorīti nogalināja) un kronējās kā imperatore Katrīna II.

1764. gadā Katrīna II bija vizītē Baltijas provincēs. Šai laikā viņa nedēļu uzturējās Rīgā un, izceļojot ārpus savas valsts, apmeklēja arī Jelgavu (Polijai-Lietuvai pakļautās Kurzemes hercogistes galvaspilsētu), kur apciemoja hercogu Ernestu Johanu Bīronu, lai tādējādi stiprinātu viņa nedrošās pozīcijas pēc atgriešanās no izsūtījuma Kurzemes tronī.

Gandrīz visā Katrīnas II valdīšanas laikā notika Krievijas impērijas teritoriālā ekspansija, pievienojot arvien jaunas zemes, galvenokārt, dienvidos un rietumos, iegūstot izeju uz Melno jūru, tai skaitā iekļaujot impērijas sastāvā arī Krimas pussalu.