Pēterburgā Krievijas impērijas reģentam un Kurzemes hercogam Ernestam Johanam Bīronam piespriests nāvessods noperot

1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) nomira imperatore Anna, pirms nāves ieceldama Ernstu Johanu par Krievijas impērijas reģentu mazgadīgā Joana VI laikā (kas deva 600 000 rubļu ienākuma gadā).  

1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī, izmantojot citas troņa pretendendes Annas, Leopolda meitas labvēlību, reģentu arestēja grāfs Burhards Minihs (kādriezējs Bīrona sabiedrotais Annas I laikā), bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.Jāatzīmē gan fakts, ka 1741. gada nogalē, tronī kāpjot Elizabetei, pašam Miniham tika piespriests nāvessods par "Krievijas kases izlaupīšanu kopā ar Bīronu", tiesa, tas tāpat kā Bīronam tika aizstāts ar trimdu. Ironiski, bet Minihu izsūtīja uz to pašu vietu (Pelima), kur sākotnēji bija izsūtīts Bīrons, un kā stāsta līdzgaitnieki- Bīrons un Minihs bija sastapušies ceļā (Bīronam sodu Elizabete bija mīkstinājusi, ļaujot tam pārbraukt uz Jaroslavļu). Bīrons no trimdas atgriezās 1761. gadā, gadu vēlāk 1762. gadā Pēterburgā aicināja atgriezties arī Minihu.