Napoleona karaspēks ieņem Maskavu
Napoleonam iebrūkot Krievijā, tas ne tikai spēja ātri virzīties uz priekšu militārā izpratnē, bet arī paātrināt iekaroto zemju "sabiedrisko attiecību modeļa" nomaiņu, jo Eiropā visi bija dzirdējuši par Franču revolūciju un apspiestās tautas cerēja uz brīvlaišanu. Napoleona administrācija formāli atjaunoja no Krievijas varas atbrīvoto teritoriju neatkarību, tai skaitā 1812. gada 1. augustā Jelgavā tika atjaunota Kurzemes - Zemgales hercogiste (to sagrāba Krievija, iepriekš slepeni vienojoties ar Prūsiju un Austroungāriju par "Polijas pacifikāciju" jeb sadalīšanu), tiesa franču militārās pārvaldes vadībā un zemē atrodoties okupācijas spēkiem. Plašākas reformas, piemēram, dzimtbūšanas atcelšana uz kuru cerēja hercogistes dzimtcilvēki,- nesekoja tāpēc latvieši, kuri bija dzimtzemnieku lielākā daļa, kārtējo "kungu" karu uztvēra rezignēti.
*
Napoleonam iebrūkot dziļāk Krievijā, krievu karaspēks Barklaja de Tolli vadībā atkāpās, izmantojot izdedzinātās zemes taktiku. Krievu galvenie spēki atkāpās gandrīz trīs mēnešus. Auga militāristu un arī tautas neapmierinātība, tāpēc Krievijas cars Aleksandrs I par virspavēlnieku Barklaja de Tolli vietā iecēla Mihailu Kutuzovu.
1812. gada 7. septembrī Maskavas pievārtē notika Borodinas kauja starp pretinieku galvenajiem spēkiem. Krievijas armija cieta lielus zaudējumus un atkāpās, tomēr tā saglabāja kaujasspējas.
1812. gada 14. septembrī Napoleons iegāja atstātajā un degošajā Maskavā.
Kad Krievija atteicās kapitulēt, oktobrī Napoleons ar armiju centās nokļūt Kalugas apkaimē, lai papildinātu proviantu. Krievijas armijai ar kaujām izdevās novirzīt Napoleonu uz izpostīto Smoļenskas virzienu, kur apvidus resursi bija iznīcināti. Napoleons bija spiests sākt atkāpšanos.
Lai gan Napoeona sakāve Krievijā bija Napoleonam graujoša, vienlaikus tā ietekme Krievijā bija būtiska. Jau nākamajos gados pēc kara Krievija atcēla dzimtbūšanu Kurzemē, Vidzemē un Igaunijā, lai tādējādi panāktu latviešu un igauņu lielāku lojalitāti Krievijai no vienas puses un "iegrožotu" pārsvarā vāciski runājošo šo provinču muižniecību no otras. Pašā Krievijā (diemžēl, arī Latgalē) dzimtbūšana tikai atcelta divas paaudzes vēlāk ("kroņa zemēs" tikai 1866. gadā).
