Gustavs Kaliksts Bīrons

Gustavs Bīrons, Bīrons, Vartenbergas princis bija Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona mazdēls  - Prūsijas armijas ģenerālleitnants; Napoleona karu dalībnieks; pēdējā Kurzemes hercoga brāļadēls un ķeizarienes Annas Joannovnas favorīta Ernesta mazdēls (ir versija, ka patiesībā viņš ir Annas mazdēls).

Biogrāfija
Dzimis ģenerālmajora prinča Kārļa Bīrona laulībā ar poļu princesi Apoloniju Poņinski kā vecākais dēls.

Mājās ieguva labu izglītību.

1802. gadā pēc tēva nāves un ilgstošas ​​tiesas prāvas viņš mantoja Vartenbergas īpašumu Silēzijā. Sakarā ar Kurzemes hercogistes mantojuma tiesību zaudēšanu 1795. gadā un lai Krievija nodrošinātos ar viņa lojalitāti Napoleona kara laikos, viņam tika piešķirta 18 tūkstošu dukātu pensija gadā, turklāt imperators Aleksandrs I viņam piešķīra prinča Bīrona-Vartenberga titulu.

1805. gadā bijis grāfa P.A.Tolstoja štāba korpusa leitnants. Viņam tika piešķirts palātas pienākumu izpildītāja tituls.

Viņš piedalījās Ceturtās koalīcijas karā pret Napoleonu. 1807. gada pavasarī,

1807. gada 15. maijā apbalvots ar Sarkanā ērgļa ordeni.

1807. gada 15. maijā pēc karaļa Frīdriha Vilhelma III uzaicinājuma viņš iestājās Prūsijas dienestā.

No 1809. gada 12. decembra ar pulkveža pakāpi bija otrā Prūsijas ulānu pulka priekšnieks.

1813.-1814.gada kampaņā komandēja prūšu vienības I. Tilmaņa partizānu rotā.

Viņš piedalījās Veisenfelsas kaujā, Merseburgas aplenkuma un ieņemšanas laikā un Freiburgas kaujā.

Apbalvots ar 2. pakāpes Dzelzs krustu.

1814. gada februārī G. Blučera vadībā viņš piedalījās Larotjēras kaujā.

1814. gada 9. maijā apbalvots ar Pour le Mérite ordeni.

1815. gada vasaras kampaņas laikā viņš bija brigādes komandiera ģenerāļa L. Jorka V korpusā, kas bija izvietots kā rezerve pie Elbas.

1815. gada oktobrī viņu atlaida uz ilgu slimības atvaļinājumu.

1816. gada 4. decembrī viņu iecēla par militāro gubernatoru Glacā.

1817. gada 30. martā paaugstināts par ģenerālleitnantu. Pēc laikabiedra domām, Gustavs Bīrons bija izcils stāstnieks, kurš Silēzijas vēsturi zināja no galvas.

Viņš nomira 1821. gada 26. jūnijā Bādemsas kūrortā, kur ārstēja karā gūtās brūces.

Ģimene

Sieva (no 08.09.1806.) - grāfiene Fransiska (Fannija) fon Malcāna (1790-1849), grāfa Aleksandra fon Malcāna-Vartenberga meita un Prūsijas politiķa mazmeita.

Otrajā laulībā (kopš 1833. gada) viņa bija precējusies ar ģenerālleitnantu Gustavu fon Strancu (1784-1865). 

Bērni

• Luīze (1808-1845), kopš 1829. gada precējusies ar grāfu Alfrēdu fon Hohentālu (miris 1860. gadā).
• Laura Franciska (1810-1812)
• Kārlis Frederiks (1811-1848), Prūsijas armijas kapteinis, miris no tīfa.
• Antuanete (1813-1882), kopš 1834. gada precējusies ar ģenerālmajoru Lazaru Jekimoviču Lazarevu (1797-1871).
• Fanija (1815-1888), kopš 1850. gada precējusies ar ģenerāli Leopoldu fon Bojenu (1811-1886), Prūsijas kara ministra dēlu.
• Kaliksts Gustavs (1817-1882), kopš 1845. gada precējies ar princesi Jeļenu Vasiļjevnu Meščersku (1820-1905).
• Pēteris Gustavs (1818-?)