Gustavs Pēteris Johanness Bīrons

Gustavs Bīrons cēlies no Kurzemes muižnieku Bīronu dzimtas, kas bija paplašinājusies arī uz Silēziju un Bohēmiju. Gustava Bīrona vecāki bija Kaliksts Bīrons fon Kērlends (1817-1882) un Helēna, dzimusi princese Mestschersky (1820-1905).

Dzīve

Dzimis Drēzdenē.

Gustavs Bīrons bija Prūsijas karaļmajors à la suite un likumīgs Svētā Jāņa ordeņa bruņinieks.

Gustavs Bīrons pirmo reizi bija precējies ar Adeli, Lēvenšteinas-Verthaimas-Freidenbergas princesi (1866–1890), ar kuru viņam bija divi bērni, kuri abi nomira jauni. Adele nomira no dzemdību drudža, dzemdējot savu otro bērnu.

Otrajā laulībā viņš apprecējās ar Fransuāzu Le Vise de Montigny de Jaucourt (1874–1957). Šīs laulības rezultātā piedzima pieci bērni.

1882. gadā viņš mantoja Vartenbergu un līdz ar to arī dzimtas mantojuma vietu Prūsijas muižniecībā.

Muižai Bīronam piederēja no 1889. gada līdz tās nacionalizācijai 1918. gadā.

1920. gadā Fransuāza Kurzemes princese Bīrona iegādājās Villa Eden (mūsdienās Villa Biron) Bādenbādenē.

Tādējādi ģimene no Gros-Vartenbergas Silēzijā izvēlas Bādenbādeni par savu dzīves jauno centru pēc tam, kad 1919. gada Versaļas līguma dēļ viņu Silēzijas ģimenes īpašums daļēji nonāca Polijas rokās.

1939. gadā Gustavs un Fransuāza Bīroni pārdeva īpašumu Bādenbādenes pilsētai, un īpašuma pārejai bija jānotiek vēlākais 1947. gadā. Īpašums (Villa Biron) tika nodots Bādenbādenes pilsētai jau 1941. gadā, un abi atgriezās Gros-Vartenbergā Silēzijā agrāk nekā plānots, kur arī miris