Genocīds pret nekrievu tautām. Prāgas slaktiņš: krievu iebrucēji nogalina vairāk kā 23,000 poļus Varšavas "Prāgas" priekšpilsētā

1772. gadā Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pilvarotie grāfs Ņikita Paņins un kņazs Aleksandrs Goļicins sarunās ar Prūsijas karaļa pilnvaroto sūtni Pēterburgā grāfu Viktoru Frīdrihu Solmsu vienojās par sekojošo:

• Krievija un Prūsija vienojās savstarpēji palīdzēt izmantot radušos apstākļus, lai iegūtu sev tos Polijas apvidus, "uz kuriem tiem ir senas tiesības". Vienošanās rezultātā Krievija iegūs atlikušo poļu Livonijas daļu, ka arī Daugavas labajā krastā esošo Polockas un Vitebskas vaivadiju daļu, visu Mstislavas vaivadiju un nelielu daļu no Minskas vaivadijas pie Dņepras upes. Savukārt Prūsija iegūs visu Pomerāniju, neskaitot Dancigas pilsētas teritoriju, kā arī Lielpolijas daļu Notecas upes krastos. Tāpat Prūsija iegūs visu atlikušo poļu Prūsijas daļu (Marienburgas un Kulmas vaivadijas).
• Abas puses jūnijā pavēlēs vienlaicīgi ievest savu karaspēku Polijā un ieņemt slepenajā konvencijā paredzētos apvidus, līdz tam neko neizpaužot par saviem nodomiem. Tikko tas tiks izdarīts, par to pavēstīs Austrijai un piedāvās pievienoties šim sadalīšanas plānam. Ja, pretēji gaidītajam, Austrija nepievienosies plānam, tas tiks tik un tā īstenots.
• Abas puses svinīgi apsola garantēt iepriekšminētos jauniegūtos valdījumus tāpat kā citus valdījumus.
• Krievija un Prūsija apņemas dot saviem pārstāvjiem Varšavā precīzas instrukcijas par Polijas Republikas galīgo iekārtojumu.
• Šī konvencija tiks ratificēta sešu nedēļu laikā vai ātrāk, ja tas izrādīsies iespējams.

Slepenajai konvencijai bija pievienota arī īpaši slepena daļa par iespējamām darbībām gadījumā, ja Austrija nepiekritīs Polijas dalīšanas plānam.

Konvencijas rezultātā pakāpeniski tika okupētas Polija, Lietuva, Zemgales- Kurzemes hercogiste, Inflantija (Latgale).

***

1794. gada 4. novembrī, pie Varšavas austrumu priekšpilsētas Prāgas notika kauja, kas izšķīra Polijas galvaspilsētas un Polijas valsts likteni.

Ģenerāļa Tadeuša Kostjuško (ģenerālis jau bija krievu gūstā) piekritēji cieta sakāvi cīņā ar pazīstamā karavadoņa Aleksandra Suvorova komandēto Krievijas karaspēku. Kaujai sekoja notikumi, kas pazīstami kā “Prāgas slaktiņš” (“Rzeź Pragi”).

Pēc niknām ielu kaujām Suvorova karavīri vadībā metās laupīt un dedzināt priekšpilsētu, bez žēlastības nogalinot iedzīvotājus.

Prāgu noslaucīja no zemes virsas, bet nogalināto civiliedzīvotāju skaitu lēš uz 23 tūkstošiem.

Krievija, protams šo okupētās tautas genocīda aktu traktēja kā "atriebību" par Varšavas garnizona likvidēšanu, kad 1793. gadā poļu sacelšanās laikā Krievijas okupētās Polijas neatkarības cīnītāji izdevās neitralizēt ap 4000 Krievijas okupācijas karaspēka karavīru un civilistu.

Prāgas slaktiņš atstāja uz varšaviešiem tik demoralizējušu iespaidu, ka atlikušais poļu neatkarības cīnītāju karaspēks atkāpās un atdeva pilsētu bez cīņas.

Nākamajā gadā vēl neokupētās Polijas teritorijas savā starpā sadalīja Krievija, Prūsija un Austrija.

Tomēr Prāgas notikumi ļoti iedragāja kā Suvorova, tā Krievijas impērijas armijas tēlu Eiropā uz vairākiem gadiem, jo tādu mežonību pret civiliedzīvotājiem tie nebija redzējuši vairākus gadsimtus,- kopš mongoļu-tatāru un otomaņu iebrukumiem.