Naktī uz ceturtdienu tiek demontēts piemineklis Barklajam de Tolli

Barklaja de Tolli piemineklis bija Krievijas Impērijas karavadonim Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli veltīts piemineklis, kas atradās Esplanādē, Rīgā, netālu no Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles.

Lietuvā (tobrīd vēl netkarīga Polijas-Lietuvas republika) dzimušais, vēlāk savas dzimtenes okupētājvalsts dienestā pārgājušais un Igaunijā mirušais (tobrīd jau visas Baltijas valstis atradās Krievijas Impērijas okupācijā) Latvijai ne ar ko īpaši neasociējās, taču kaimiņos - Lietuvā, Polijā, Somijā bja vairāk pazīstams kā "krievu miesnieks", kurš līdz pat 1812. gada Napoleona karam bija piedalījies visdažādākajos Krievijas karagājienos pret kaimiņvalstīm un izcēlies ar brutālu vietējo tsk civiliedzīvotāju slepkavošanu, tiesa gan, tobrīd citu karavadoņu kā Suvorovs, vadībā 

Sākotnējo pieminekli uzstādīja 1913. gadā, bet 1915. gadā skulptūru demontēja, saglabājot granīta postamentu.

2002. gadā Latvijas sabiedrībai nezināmu motīvu vadīts, skulptūru atjaunoja VDK kartotēkā figurējošs Latvijā dzīvojošs miljonārs J. Gombergs tās vēsturiskajā vietā, bet naktī uz 2024. gada 31. oktobri skulptūru atkal demontēja, šoreiz kopā ar postamentu.

Sākotnējais piemineklis

Pieminekli atklāja 1913. gada 13. oktobrī par godu Krievijas impērijas uzvaras 1812. gada karā 100 gadu jubilejai.

1912. gada 14. februārī pieminekļa komiteja izsludināja konkursu, kurā tika iesniegti 44 projekti. Konkursa noteikumos bija noteikts, ka piemineklis nedrīkst būt vairāk nekā 8 metrus augsts, tam ir jābūt novietotam un postamenta, kas izgatavots no granīta, un jābūt izgatavotam no bronzas.

 Visas trīs prēmijas tikušas piešķirtas Vācijas tēlniekam Vilhelmam Vandšneideram (Wilhelm Wandschneider) no Šarlotenburgas pie Berlīnes. Pieminekļa celtniecībai tika vākti arī ziedojumi.

3,09 metrus augstais postaments tika izgatavots Augusta Folca darbnīcā Rīgā no sarkanbrūnā Somijas granīta.

 Barklaja de Tolli bronzas stājskulptūra ar feldmaršala zizli rokās bija divas tonnas smaga un 4,77 metrus augsta, tā tika atlieta Berlīnē, Vācijā.

 Pieminekli rotāja uzraksts Генерал-фельдмаршал kнязь Барклай-де-Толли 1812-1912 ("Ģenerālfeldmaršals kņazs Barklajs de Tolli 1812-1912").

 Karavadonis pietur pats savu roku, jo pēc kāda rokas savainojuma viņam bija saglabājies šāds ieradums arī pēc izārstēšanās.

Pieminekli demontēja 1915. gada jūlijā, jo Rīgai tuvojās vācu karaspēks, tad to aizveda uz Krasta dzelzceļa staciju. Par sākotnējā pieminekļa turpmāko likteni drošu ziņu nav, pastāv vairākas versijas par tā likteni. Barklaja de Tolli piemineklis varētu būt aizvests no Rīgas un pēc tam pārkausēts Aleksandra III muzejā Petrogradā, tāpat kuģis ar pieminekli varēja būt bijis nogremdēts.

***

Vilnis Peimanis: Mihails Barklajs de Tolli ir aizgājis.

Vēl šajā svētdienā aizvedu bērnus pie Barklaja de Tolli, kurš turas ar pēdējiem spēkiem un drīz aizies. Bērniem, protams, bija vienalga, jo ceļš no Bindes, Deinata, Kluča un Eglīša izstādēm veda uz reālu mūsu Brīvības simbolu - Makdonaldu. Man Barklaja nojaukšana nav īsti saprotama - visdrīzāk šeit vainīgs mecenāts Gombergs, kurš Barklaju uz postamenta uzstutējis, pats esot nepārtrauktā neslavas un reputācijas krīzes mākonī. Bet iespējams šis piemineklis vienkārši nav nekad bijis lemts Rīgai, pat ne kā vēsturiska atmiņa: ---

"Slaika, proporcionāli ieturēta figūra ir viss, ko par darbu var sacīt pozitīvā nozīmē. Trūkst kaut cik ekspresīvi domātas, mākslinieciskas izteiksmes, kā arī kompozīcijas vārda pilnā nozīmē. Īsts Berlīnes Uzvaras alejas nenozīmīgais stils! Kā mākslai spītējošas bezgaršības simbols uzskatāma pjedestāla neestētiski izlocītā vītne, kura liecina par nabadzīgi banālu fantāziju,” apskatījis pieminekļa konkursā uzvarējušo versiju, 1912. gada 23. jūnijā avīzē “Dzimtenes Vēstnesis” kā caur sakostiem zobiem rakstīja latviešu mākslinieks Jūlijs Madernieks".