Naktī uz ceturtdienu tiek demontēts piemineklis Barklajam de Tolli

Vilnis Peimanis: Mihails Barklajs de Tolli ir aizgājis.

Vēl šajā svētdienā aizvedu bērnus pie Barklaja de Tolli, kurš turas ar pēdējiem spēkiem un drīz aizies. Bērniem, protams, bija vienalga, jo ceļš no Bindes, Deinata, Kluča un Eglīša izstādēm veda uz reālu mūsu Brīvības simbolu - Makdonaldu. Man Barklaja nojaukšana nav īsti saprotama - visdrīzāk šeit vainīgs mecenāts Gombergs, kurš Barklaju uz postamenta uzstutējis, pats esot nepārtrauktā neslavas un reputācijas krīzes mākonī. Bet iespējams šis piemineklis vienkārši nav nekad bijis lemts Rīgai, pat ne kā vēsturiska atmiņa: ---

"Slaika, proporcionāli ieturēta figūra ir viss, ko par darbu var sacīt pozitīvā nozīmē. Trūkst kaut cik ekspresīvi domātas, mākslinieciskas izteiksmes, kā arī kompozīcijas vārda pilnā nozīmē. Īsts Berlīnes Uzvaras alejas nenozīmīgais stils! Kā mākslai spītējošas bezgaršības simbols uzskatāma pjedestāla neestētiski izlocītā vītne, kura liecina par nabadzīgi banālu fantāziju,” apskatījis pieminekļa konkursā uzvarējušo versiju, 1912. gada 23. jūnijā avīzē “Dzimtenes Vēstnesis” kā caur sakostiem zobiem rakstīja latviešu mākslinieks Jūlijs Madernieks".