Mihals Oginskis

Mihals Kleofas Oginskis - poļu- lietuviešu izcelsmes politiķis, Polijas neatkarības cīnītājs pret Krievijas okupāciju (Kostjuško vadībā), diplomāts, grāfs, mūziķis, Lietuvas Galvenais  mantzinis, Krievijas senators.

Vairāk pasaulē pazīstams tieši kā mūzikas autors- sākot ar 1790. gadu sacer diezgan lielu skaitu kaujas dziesmu, maršu, vairāk kā 20 polonēžu.

Oginskis dzimis Guzovā, netālu no Varšavas, tobrīd Lietuvas- Polijas  apvienotajā karalistē. Tēvs Andrius Oginskis (Andrius Ignotas Oginskis) - lietuviešu augstmanis, Traķu apkaimes zemju īpašnieks; māte, Paula Paulina Sžembeka (Szembek. 1740–1797),  bija poļu magnāta Mareka Sžembeka meita. Sžembeku dzimtas saknes ir Austrijā un Lietuvā.

Dzimis pārticīgā ģmenē Mihals guva labu apmācību mājās, pārsvarā apgūdams valodas un mūziku. Viņa privātskolotāji bija tādi slaveni mūziķi kā  Jozefs Kozlovskis, Viotti un Bailots.

• 1786 – kļūst par Polijas Sejma deputātu
• 1789 – Lietuvas Lielhercogistes Zobena turētājs
• 1790/1791 – vēstnieks Holandē
• 1791 – Atgriežas Lietuvā, jo Krievija okupējusi daļu viņam piederošo zemju
• 1793 – Grodnas (Hrodnas)  Sejma deputāts
• 1793–94 – Lietuvas Lielhercogistes deputāts
• 1794 – Kostjuško sacelšanās dalībnieks. Sacer savu slavenāko polonēzi "Pożegnanie Ojczyzny"

Aktīvi piedalījies pret Polijas- Lietuvas (arī Kurzemes hercogistes) okupāciju no Krievijas - Prūsijas puses Kostjuško vadībā. Finansējis un komandējis 480 vīru lielu vienību.

Polijas neatkarības cīnītāji ieņēma daļu Kurzemes, tai skaitā Liepāju. Taču ievērojamā Krievijas- Prūsijas pārspēka, kā arī Polijas- Lietuvas- Kurzemes muižniecības iekšējo nesaskaņu dēļ sacelšanās tika sagrauta. Ja neskaita latviešu -lietuviešu meža brāļu kopējo cīņu pret PSRS okupāciju pēc 2. Pasaules kara, Kostjuško sacelšanās bija viena no pēdējām kopējām baltu latviešu- lietuviešu kopējām cīņām pret ārēju okupāciju.

Kurzemes hercogistes lēņa kungs Žečpospolita 1794. gadā pēc Tadeuša Kostjuško vadītās sacelšanās apspiešanas un Varšavas ieņemšanas beidz pastāvēt. Drošākais patvērums Kurzemes muižniekiem no nemierniekiem liekas Krievijas impērija. Sākas sarunas par pievienošanos tai. 1795. gada 18. martā, Kurzemes muižnieki manifestē savas zemes atdalīšanos no Polijas, bet 27. maijā Kurzemes hercogiste kļūst par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu

Pēc sakāves devies trimdā uz Franciju, bijis arī Konstantinopolē.

• 1799. gadā sacer vienīgo operu- Napoleonam veltītu 'Zelis et Valcour ou Bonaparte au Caire'
• 1802 – Atgriezies Lietubā un zvērējis uzticību Aleksandram I. Atguvis daļu zemju un apmeties Zaļesjes apkārtnē (tagadējā Baltkrievija), kur uzbūvējis jaunu pili, pievērsies privātai dzīvei

• 1807 – Oginskis satiek Itālijā Napoleonu
• 1810 – Oginski dodas uz Pēterburgu. Krievijas imperators ieceļ Oginski Senatora rangā
• 1810-1812 - Aleksandra I padomnieks un uzticamības persona
• 1811 maijā – Oginskis iepazīstina Aleksandru I ar Polijas neatkarības atjaunošanas projektu, taču cars to neatbalsta.
• 1812. gadā viņš mantoja Rietavas muižu Žemaitijā.
• 1817. gadā pārceļas uz Viļņu
• 1823 – veselības problēmu dēļ Oginskis dodas uz Florenci, kur dzīvo līdz mūža beigām

  ...   Oginsku dzimtas radniecības saites atrodamas arī  Latvijā, Latgales dzimtās  ....