1794. gada poļu - lietuviešu sacelšanās dalībnieki M. Oginska vadībā sasniedz Daugavpili

1794. gada 31. jūlijā Mihaila Kleofasa Oginska (vairāk pazīstams kā poļu polonēžu u.c. skaņdarbu autors) vadītie poļu - lietuviešu sacelšanās dalībnieki pret Krievijas okupāciju sasniedza un atbrīvoja Ilūksti

1794. gada 11. augustā poļu- lietuviešu jātnieku vienība (ap 500 sacelšanās dalībnieki) Oginska vadībā Kalkūnu apkaimē sasniedza Daugavas kreiso krastu un aicināja Daugavpils cietokšņa garnizonu (tobrīd tur bija tikai zemes uzbērumi) apmēram 50 karavīru un ap 170 civilistu sastāvā, padoties un ļaut pārcelties pāri upei, taču saņēma no krieviem atteikumu.

Pirmajā uzbrukumā Oginskis deva pavēli šķērsot upi peldus, taču pretējā pusē aiz vaļņiem paslēpušies krievi atklāja uguni un nemiernieki atkāpās. Ir liecības, ka dažiem sacelšanās dalībniekiem izdevās sasniegt otru krastu, tomēr turpmākais uzbrukums apturēts.

Vēlāk Oginskis saņēma atbalstu no vietējā muižnieka - Zīberga, kurš nodeva nemiernieku rīcībā laivas un tiem izdevās upei pārcelties. Karadarbībā tika iznīcināta daļa pilsētas, tostarp sadega pilsētas arhīvs. Ziņas par ugunsgrēka iemesliem atšķiras- krievu versija, tradicionāli klāsta par "sliktajiem nemierniekiem slavenā poļu komponista vadībā", kuri aizdedzinājuši pilsētu. Citas- ka "skatu traucējošo civilo ēku" nodedzināšana bija ierasta tālaika karu taktika. Lai cietoksnim vai pilsētas citadelei nevarētu piekļūt nepamanīti un uzbrūkot patverties no garnizona lodēm aiz ekām, pilsētu nodedzināja paši garnizona karavīri. Cita versija vēsta, ka ugunsgrēks sācies nejauši. Parasti ap nocietināto pilsētas centru bija pat aizliegts būvēt mūra ēkas, bet tikai koka. Katrā ziņā, nākošajos "lielajos poļu - lietuviešu nemieros" pret krievu okupāciju (kombinācijā ar Napoleona iebrukumu) 1812.g. tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un par dedzinātājiem šaubu nav- to izdarīja  krievu garnizona kareivji pēc gubernatora Essena pavēles (turklāt, kā zināms,- Napoleona spēki Rīgai neuzbruka vispār (ja neskaita nelielu epizodi kara sākumā- uzbrukumu Daugavgrīvas cietoksnim- no pretējās puses, ne tās kurā vēlāk tika nodedzināta Rīga.

Cietoksni nemierniekiem atbrīvot no krievu okupantiem tomēr neizdevās un nemiernieku vienība bija spiesta atkāpties.