Krievijas imperators Nikolajs I inspicē Dinaburgas cietoksni

Uzbūvēts no 1810. gada līdz 1878. gadam vecās Dinaburgas pilsētas vietā un blakus 16. gadsimta beigu skanstij. Tas ir saglabājies gandrīz pilnībā un aizņem apmēram 2 km2 lielu platību. Jau celtniecības sākumā tā koncepcija bija par ~200 gadiem novecojusi, jo šaujamieroči jau sen bija modernizēti un spēja apšaudīt nocietinājumus ne tikai frontāli.

Dinaburgas cietokšņa celtniecība uzsākta, gatavojoties Napoleona iebrukumam.

1812. gada kara kaujās, par spīti sen novecojušam konceptam, vēl nepabeigtais cietoksnis veiksmīgi izturēja ugunskristības, atvairot pirmos Napoleona armijas uzbrukumus, taču krieviem šeit vairāk palīdzēja tas faktors, ka Napoleona mērķis bija iekarot Maskavu. Piemēram, bez vajadzības nodedzinātās lielākās Baltijas pilsētas- Rīgas virzienā, franču karaspēka galvenie spēki pat necentās tērēt resursus.

Līdz 19. gadsimta vidum Dinaburgas cietoksnis bija viens no Krievijas Impērijas 1. klases cietokšņiem, taču jau būvniecības laikā tas sāka zaudēt savu nozīmi un 1856. gadā jau bija kļuvis par 2. klases cietoksni, bet 1897. gadā kļuva par Dvinskas cietoksni-noliktavu. Vēsturiski dažādos laikos cietoksnī ir atradušās dažādu varu armijas.

Cietokšņa pabeigšanas brīdī 1878. gadā tas jau bija novecojis un kļuvis par pēdējo uzbūvēto bastionu tipa cietoksni Eiropā. Tas arī tiek pieskaitīts Nocietināto Ideālo pilsētu kategorijai, kā arī tas ir vienīgais bez ievērojamām pārmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs Austrumeiropā.

Tiesa, Krievijas ierēdņu vēlme iedzīvoties uz kara būvēm Latvijā ar to nebeidzās,- gadsimta beigās sākti izbūvēt Liepājas nocietinājumi ar Karostu kā citadeli.

Karosta sākta būvēt 1890. gadā, kad Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra III valdīšanas laikā tur nolēma ierīkot kara pilsētu un izbūvēt Liepājas cietoksni jeb fortus (vēl šobrīd visapkārt Liepājai izvietoti 8 galvenie nocietinājumu kompleksi ar pazemes tuneļiem, un trīs no šiem fortiem atrodas Karostas teritorijā). Karostas izveide izmaksāja 45 miljonus zelta rubļu.

Aleksandra III dēls, ķeizars Nikolajs II, deva rīkojumu kara bāzi nodēvēt par godu tēva piemiņai par "Imperatora Aleksandra III ostu" (krievu: Порт императора Александра III).

Sākoties 1. Pasaules karam krievi paši saspridzināja daļu nocietinājumu, jo saprata to neatbilstību kara vajadzībām.

***

Ņemot verā Krievijas agresīvo ārpolitiku un iebrukumus kaimiņvalstīs, kā arī stipri savādāko 21. gs. kara taktiku, gan Daugavpils un Daugavgrīvas cietokšņi, gan Liepājas nocietinājumi var atgūt savu nozīmi un tikt efektīvi izmantoti šo pilsētu aizsardzībās. Diemžēl, Latvijā nav politiskās gribas nopietni domāt par valsts aizsardzību- lai gan militārais budžets palielināts, pateicoties neuzticamiem un iespējams, korumpētiem ierēdņiem un politiķiem, budžets lielā mērā tiek izpļekarēts aizdomīgos iepirkumos aizdomīgām starpniekfirmām.