Anna Doroteja fon Bīrona

Anna Šarlote Doroteja Bīrona (dzimusi fon Mēdema) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Visur viņu uzskatīja par valdnieci, no Neapoles līdz Sanktpēterburgai, no Parīzes līdz Vīnei, un no Drēzdenes līdz Varšavai. Viņa graciozi pārvietojās no viena galma otrā, no saloniem uz buduāriem, ar kosmopolītisku pilsētnieciskumu "a la Canova", kas sasniedza virsotni Eiropas impērijās un Vīnes kongresa laikā. (Laurent de Commines)

Dzimusi Mežotnes pilī, Kurzemes-Zemgales hercogistē, tēvs - Johans Frīdrihs fon Mēdems no vairāk kā 500 gadus vecas Jelgavas dzimtas.

Saņēmusi savai kārtai atbilstošu audzināšanu un izglītību, kā arī sabiedrību (pazīstamās literātes Elīzas fon der Rekes pusmāsa).

1779. gada 14. oktobrī 18 gadus vecā Dorteja tika saderināta ar 55 gadus veco Kurzemes un Zemgales hercogu,  Pēteri Bīronu, un jau novembrī salaulājās.

Visai drīz viena pēc otras piedzima meitas: Katrīna Friderike Vilhelmīne (1781. gada 8. februārī), Marija Luize Paulīne (1782. gada 19. februārī), Johanna Katarīna (1783. gada 24. jūnijā).

Kopumā, 21 gadu ilgušās laulības laikā, viņai piedzima 6 bērni, no kuriem 2 nomira agrā bērnībā. 

Polijas-Lietuvas republika, kurā pārlieku lielu varu bija ieguvuši lielie zemes magnāti (feodāļi) un kurā bija apvienojušās daudzas nācijas, pārdzīvoja škelšanos un varas krīzi, kuru veiksmīgi izmantoja kaimiņu zemes. Līdz ar to arī Kurzemes un Zemgales hercogiste bija nonākusi politisko juku vidū, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm- Krievijas impēriju, Austrijas impēriju un Prūsijas karalisti, cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Arī Kurzemē muižnieku intereses dalījas,- Vidzemi un tās galvaspilsētu Rīgu jau kopš 1721. gada bija okupējusi Krievija un daudzi vācu muižnieki bija stājušies Krievijas dienestā. Teju absolūts krievu analfabētisms, Krievijas valdnieku dzimtas ciešās saistes ar Vācijas dižciltīgo dzimtām Vidzemes muižniekiem ļāva gūt strauju karjeru, rezultātā "vidzemnieku" muižniecība, lai arī bija zaudējuši savu neatkarību, strauji audzēja savu bagātību, pretstatā "miegainajai" Kurzemei.

Hercogs, finanšu ģēnijs un gudrs cilvēks saprata, ka šajā spēlē viņa valstij ir ļoti maza loma, un paļauties uz Kurzemes muižniecību viņš arī īsti nevar, tādēļ sūtīja "politisko intrigu laukā" savu pievilcīgo sievu, lai panāktu Kurzemes hercogistes lielāku ietekmi.

Tā 1790. gadā Anna Doroteja iegāja Eiropas vareno sabiedrībā, izvēršot aktīvu diplomātisko darbību Varšavā un Berlīnē, mirdzot salonos un uzsākot jaunus mīlas romānus, lai tikai panāktu savu. Viņiem piederēja pils Berlīnē (tagadējā Krievijas vēstniecība), kurā pulcējās viņas laikmeta Eiropas ietekmīgākie un spožākie prāti.

Diemžēl, visi centieni saglabāt hercogistes neatkarību beidzās neveiksmīgi, taču hercogam Pēterim izdevās saņemt no Krievijas Impērijas milzu kompensāciju par hercoga īpašumu pārdošanu un atkāpšanos no troņa.

1800.g. hercogs nomira un atstāj milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta, un Dorotejai atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc.

Vēlāk hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pils.

Jaunākās meitas kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru, Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem — Šarlu Morisu de Taleirānu, savaldzinot to, - kā rezultātā Anna Doroteja kļuva par vienu no ietekmīgākajām figūrām tā laika Francijas politikā.

Viņas personīgo paziņu lokā bija tādas 19. gs slavenības un ietekmīgi cilvēki, kā  Krievijas cars Aleksandrs I, Prūsijas karalis Frīdrihs Viljams III, Francijas imperators Napoleons I, Vācijas ievērojamākais diplomāts Matternihs, dzejnieki Gēte, Šillers u.c.

1801. gadā viņa saņema laulību piedāvājumu no Zviedrijas kroņprinča Frederika Ādolfa.

Mirusi un apglabāta Lēbihavā, bet  pārapglabāta Sagānā (Zagan, Polija)  kurā viņai arī piederēja pils u.c. īpašumi.

Avots: wikipedia, news.lv, fragmenti no I. Lancamanis, Lorīna de Kominī u.c.