Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā
Latvietis Johans Ernests Bīnemanis dzimis Blankenfeldes muižas dzimtcilvēku- pavāra Ērmaņa un Līzes ģimenē 1752. gada 16. janvārī (pēc jaunā stila 27. janvārī).
Muižā tobrīd valdīja Krievijas sūtnis Kurzemes un Zemgales hercogistē Ernsts Butlers, kas, pārdodot Blankenfeldi, deva Bīnemanim brīvlaišanu un ierādīja viņam dzīvošanas vietu Jelgavā. Jaunais censonis mācījās Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas skolā, sauktā par latīņu skolu.
Talants un labās sekmes ļāva viņam kļūt par vienu no pirmajiem Hercoga Pētera dibinātās Academia Petrina studentiem (imatrikulēts ar kārtas numuru 2), vēlāk par šīs akadēmijas mācībspēku.
***
1783. gada 4. jūnijā, Francijā, brāļi Mongolfjē pirmo reizi publikai demonstrēja savu "gaisa kuģošanas līdzekli", bet jau 2 gadus vēlāk šis "zinātniskais eksperiments" tika atkārtots Jelgavā.
***
1785. gada 26. jūnijā notika J. Bīnemaņa izgatavotā aerostata pirmā publiskā demonstrēšana Jelgavā «Mitauische Zeitung» («Jelgavas Avīze» – vācu val.) rakstīja, ka tas bijis divdesmit Parīzes collu (apmēram 54 cm) diametrā un uz tā bijis uzraksts latīniski
«Vivat P. et D.! Et Mitavia missus sum die XXVI to mensis Junii MDCCLXXXV».
Tulkojumā tas nozīmēja «Lai dzīvo [Kurzemes un Zemgales hercogs] Pēteris [Bīrons] un [viņa sieva hercogiene] Doroteja! No Jelgavas esmu palaists 1785. gada 26. jūnijā.»
1785. gada oktobrī tika palaists nākamais balons, un tā diametrs jau bija apmēram divi metri.
1785.g. 7. oktobrī «Mitauische Zeitung» rakstīja, ka J.E.Bīnemanis ir izgatavojis vairākus gaisa balonus, turklāt viens no tiem pēc publikas vēlēšanās esot sevišķi liels.
