Johans Ernests Bīnemanis

Johans Ernests Bīnemanis dzimis Blankenfeldes muižas dzimtcilvēku- pavāra Ērmaņa un Līzes ģimenē 1752. gada 16. janvārī (pēc jaunā stila 27. janvārī).

Muižā valdīja Krievijas sūtnis Kurzemes un Zemgales hercogistē Ernsts Butlers, kas, pārdodot Blankenfeldi, deva Bīnemanim brīvlaišanu un ierādīja viņam dzīvošanas vietu Jelgavā.

Jaunais censonis mācījās Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas skolā, sauktā par latīņu skolu. Talants un labās sekmes ļāva viņam kļūt par vienu no pirmajiem Hercoga Pētera dibinātās Academia Petrina studentiem (imatrikulēts ar kārtas numuru 2).

1778. gadā beidzis Jelgavas Pētera akadēmiju, turpat strādājis par prof. V. Beitlera palīgu, konstruējis unikālus astronomijas instrumentus, globusus, mašīnu modeļus Pētera akadēmijai.

Hercoga Pētera finansiāli atbalstīts papildinājis savas zināšanas mehānikā un matemātikā, Londonā.

1785. gada 26. jūnijā  notika viņa izgatavotā aerostata pirmā publiskā demonstrēšana Jelgavā «Mitauische Zeitung» («Jelgavas Avīze» – vācu val.) rakstīja, ka tas bijis divdesmit Parīzes collu (apmēram 54 cm) diametrā un uz tā bijis uzraksts latīniski

«Vivat P. et D.! Et Mitavia missus sum die XXVI to mensis Junii MDCCLXXXV».

Tulkojumā tas nozīmēja «Lai dzīvo Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons un viņa sieva hercogiene Doroteja! No Jelgavas esmu palaists 1785. gada 26. jūnijā.»

1785. gada oktobrī tika palaists nākamais balons, un tā diametrs jau bija apmēram divi metri.

1785.g. 7. oktobrī «Mitauische Zeitung» rakstīja, ka J.E.Bīnemanis ir izgatavojis vairākus gaisa balonus, turklāt viens no tiem pēc publikas vēlēšanās esot sevišķi liels.

1786. gada 26. jūnijā tika palaists lielākais no izgatavotajiem baloniem un tas bija 5,2 m diametrā.

Sakarā ar apsūdzību "nepiedienīgās attiecībās" 1788. gadā hercogs Pēteris atlaida Bīnemani no darba akadēmijā un viņš kļuva par Jelgavas pilsētas skolas kantoru (priekšdziedātāju) un baznīcas ērģelnieku. 

  1792. gadā izdeva Bīnemaņa no angļu valodas tulkoto viņa drauga Jelgavas mehāniķa Džozefa Mēdžera uzrakstīto brošūru par pilsētas ūdensvada modernizēšanas projektu. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā E. J. Bīnemanis pārcēlās uz Pēterburgu, strādāja par uzraugu Petrozavodskas pogu rūpnīcā.  

1801. gadā atgriezās Pēterburgā, kur bija mājskolotājs, vēlāk skolotājs Gatčinas pilsētas skolā.  

Miris 1806. gada 17. februārī Gatčinā, Krievijā

news.lv, interneta materiāli, Zemgales Balss: Sestdiena, 8. augusts, 1936,