Jelgavā svinīgi atklāta Academia Petrina
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina ("Pētera akadēmija", no 1795. gada "Jelgavas akadēmija") bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde, kas darbojās no 1775. līdz 1806. gadam, kad to pārdēvēja par Kurzemes guberņas "Cildeno ģimnāziju" (Gymanasium illustre), 1837. gadā par Jelgavas vīriešu ģimnāziju, kas Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā tika evakuēta uz Taganrogu, savukārt 1919.g. ēku un tās 42,000 sējumu lielo bibliotēku nodedzināja Bermonta - Avalova Rietumkrievijas brīvprātīgo armija
Tās vietā 1919. gadā tika nodibināta Jelgavas 1. valsts vidusskola, kas no 1923. gada pārdēvēta par Jelgavas ģimnāziju.
Apgaismības ideju iespaidā 1772. gadā hercogs Pēteris Bīrons Kurzemes landtāgam paziņoja, ka nolēmis Jelgavā dibināt akadēmisko ģimnāziju. Pirms tam Jelgavā bija darbojusies jezuītu skola ar gramatikas, poētikas un retorikas nodaļām, kas bija beigusi darbību pēc jezuītu izraidīšanas no Jelgavas 1759. gadā.
Akadēmijas dibināšanas plānu uzdeva izstrādāt Berlīnes akadēmijas loceklim Johanam Georgam Zulceram, kas ierosināja izveidot divas klases - literatūras klasi vācu, latīņu un grieķu valodu mācīšanai, ietverot mitoloģiju, ģeogrāfiju, vēsturi un senās lietas, un zinātņu klasi fizikas, matemātikas, dabasmācību, tautas vēstures, filozofijas, dabisko tiesību un runas mākslas mācīšanai. Paredzētais mācību ilgums katrā klasē bija divi gadi, izglītības darbu veica deviņi profesori (teoloģijas, tiesību zinātnes, filozofijas,fizikas, matemātikas, vēstures, retorikas, latīņu valodas, grieķu valodas) un skolotāji, kas pasniedza vācu, franču un angļu valodas, kā arī mūziku, dejas, paukošanos un jāšanas sportu.
Pārvaldi veica Profesoru padome (Concilio Professorum).
1775. gada 8. jūnijā hercogs Pēteris parakstīja rīkojumu par akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu, bet augstskolas svinīgā atklāšana notika 1775. gada Pēterdienā - 29. jūnijā. Nomināli rektors bija hercogs Pēteris, prorektori mainījās katru gadu rotācijas kārtībā, pirmais prorektors 1775. gadā bija Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke. Profesora alga bija 500-800 Alberta dālderi, skolotāja alga - 250-300 Alberta dālderi.
1775. gada pirmajā semestrī studijas sāka 17, bet otrajā semestrī 28 studenti, pavisam līdz 1795. gadam mācījās 241 audzēknis, to starpā 32 ārzemnieki
773.-1774. gadā Johana Georga Zulcera uzaicinājuma vēstules ar hercoga pilnvarojumu saņēma Imanuels Kants un Johans Gotfrīds Herders, taču par profesoriem viņi nekļuva. Pirmie augstskolas profesori bija:
- Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke (1746-1802), tiesību profesors no Magdeburgas,
- Gotlobs Dāvids Hartmanis (1753-1775), filozofijas profesors no Bādenes-Virtembergas,
- Johans Jakobs Ferbers (1743-1790), dabaszinātņu profesors, no Karlskronas, Zviedrija, 1783. gadā pēc ievēlēšanas par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi viņš pārcēlās uz Pēterburgu,
- Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (1745-1811), matemātikas profesors, astronomiskās observatorijas dibinātājs, no Reitlingenes
- Johans Georgs Eizens (1717-1779), goda profesors ekonomikā, no Polzingenes, Bavārija
- Johans Benjamins Kope (1750-1791), grieķu valodas profesors, no Dancigas
- Heinrihs Frīdrihs Jēgers (1747-1811), vēstures profesors, no Nirtingenes
- Johans Nikolajs Tīlings (1739-1798), vēstures un retorikas profesors, reformātu draudzes mācītājs, no Brēmenes
- Johans Gabriels Švemšuhs (Schwemschuch, 1733-1803), teoloģijas profesors, Sv.Annas baznīcas mācītājs, no Bārtenšteinas
- Matīss Frīdrihs Vatsons (1732-1805), latīņu valodas profesors, no Kēningsbergas
Vēlāk par profesoriem un skolotājiem strādāja arī:
- Johans Augusts fon Štarks (1741-1816), filozofijas profesors, no Šverīnas
- Johans Gotlībs Groške (1760-1828), dabaszinātņu profesors, no Tukuma, Kurzeme
- Kārlis Vilhelms Krūze (1765-1834), vēstures profesors, no Kēningsbergas
- Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings (1767-1829), teoloģijas profesors, no Krūtes, Kurzeme
- Augusts Lebrehts Bretšneiders (1771-1840), mūzikas skolotājs, no Gersdorfas, Saksija
- Ernests Johans Bīnemanis (1753-1806), mehāniķis, aerostata izgatavotājs (1785), latvietis, no Blankenfeldes, Kurzemes
Pētera akadēmijā par goda profesoru ekonomikā darbojās ievērojamais apgaismotājs un dzimtbūšanas kritiķis Johans Georgs Eizens, kurš ir arī viens no pārtikas produktu – sakņaugu un zāļu konservēšanas un žāvēšanas pionieriem Eiropā – šo viņa nopelnu, par kuru Eizens saņēma Polijas un Prūsijas karaļu medaļas – esmu atzīmējis savā grāmatā par zinātnes sākotni Latvijā.
Latviešu dzimtcilvēka dēls, Pētera akadēmijas pirmais absolvents Ernsts Johans Bīnemanis bija pirmais latviešu tehniķis un izgudrotājs – zibensnovedēju, globusu, mongolfjē gaisa balonu aerostatu konstruktors, kurš pārtulkoja un izdeva arī Dž. Mēdžera brošūru par Jelgavas ūdensapgādi.
Jelgavas ģimnāzijas profesors Magnuss Georgs Paukers izstrādāja mazāko kvadrātu metodi fizikālo mērījumu apstrādei un deva ievērojamāko darbu par Krievijas mēriem un svariem, tika ievēlēts par Pēterburgas ZA locekli un saņēma Demidova prēmiju. Viņš arī organizēja Jelgavā pirmo mērniecības apmācību ģimnāzijā, bet 1835. gadā ģimnāzijā tika atvērtas meža klases, kas pastāvēja līdz 1863. gadam un sagatavoja kurzemniekus iestājai Pēterburgas Mežu akadēmijā. Jelgavas mežu mācības pasniedzējs Ādolfs Bode, kas pirmais Latvijā pamatoja kūdras iegūšanu, kļuva par vienu no pirmajiem Mežu akadēmijas profesoriem Pēterburgā.
Tādā kārtā Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija zināmā mērā uzskatāma arī par ekonomikas un lauksaimniecības zinātnes šūpuli Latvijā. Būtu vēsturiski pareizi, ja Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgavā atzītu sevi par šīs akadēmiskās ģimnāzijas Academia Petrina idejisko mantinieci, kur strādājuši patiešām izcili zinātnieki un kuru absolvējuši ievērojamie latvieši –
- Juris Alunāns,
- Krišjānis Barons,
- Kārlis Mīlenbahs,
- Vilis Olavs,
- Andrievs Niedra,
- Jānis Čakste,
- Ādolfs Alunāns,
- Ģederts Eliass,
- Jānis Bisenieks,
- tautsaimnieks Kārlis Balodis,
- ķīmiķi Gustavs Vanags un
- Mārtiņš Eduards Straumanis,
- vēsturnieki Kārlis un Jānis Straubergs
- Latvijas Valsts prezidenti Jānis Čakste un
- Alberts Kviesis,
- Lietuvas prezidents Antans Smetona un daudzi citi.
(J. Stradiņš)