Pastāsti par vietu
lv

Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
01.01.1885

Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

Kr. Valdemāra ierosināti, Fr. Brīvzemnieka vadībā šie darbinieki 1870. g. 20. oktobrī nodibināja “Maskavas latviešu vakarus” (sanāksmes, kurās diskutēja un lasīja referātus; īsais nosaukums - “Vakari”). Tajos piedalījās Kr. Kalniņš, Kr. Barons, Kr. Valdemārs u. c. Vakaros piedalījās lielākā daļa Maskavas latviešu inteliģences, arī gandrīz visi latviešu studenti.

“Vakarnieku” principi un darbība bija līdzīgi tālaika Rīgas Latviešu biedrības (RLB) centieniem un “vakarnieku” kustībai Jelgavā, Tērbatā un citos latviešu centros. Galvenie mērķi, principi, izpausmes formas un nozīme bija:

1) latviskās identitātes stiprināšana,

2) latviešu valodas izaugsme,

3) latviešu vēstures pētījumi,

4) referātu gatavošana latviešu valodā,

5) uzvārdu latviskošana.

 

Maskavas “vakarnieki” cieši sadarbojās ar RLB un izdalīja tās sūtītos pabalstus studentiem Maskavā. Latviešu vakari paveica lielu darbu latviešu nacionālās kultūras celšanā.

1885.g. biedrība sāka izdot mēnešrakstu latviešu valodā. Tas bija 3 latviskais periodiskais izdevums (pēc "Pagalms"un "Rota")

 

"...Rotai apstājoties, latvieši nu tomēr nepalika bez sava žurnāla. Kamēr Rota vēl iznāca, bija nodibinājies Maskavā mēnešraksts, kas pastāvēja, būdams desmit gadu vienīgais latviešu žurnāls.

Tas bija Austrums, kas parādījās 1885. g. J. Velmes apgādībā un vadībā. Ievadā redakcija sola, ka tā grib izpildīt latviešu rakstniecībā robu. «Mums ir politiskas dienas un nedēļas avīzes, mums ir literārisks nedēļas raksts ar bildēm, bet mums trūkst vēl mēnešraksta, kur varētu atrast garākus un vispusīgākus rakstus nesaraustītus.» Austrums sola darboties vienīgi tautas garīgai un miesīgai uzplaukšanai par labu, strādāt bez partejības tautas garā. Viņš sniegs visādas ziņas, ievērojot sevišķi latviešu un viņu radu tautas. Krievijai jāpiegriež vērība kā valstij, «pie kuras mēs piederam».

Bet Austrums «tādēļ nepametīs citas tautas un valstis neievērotas, bet dos to, kas latviešiem arī jāzin par tām un kas derētu veicināt mūsu izglītību un attīstību».

Kritikās uzrādīs rakstniecības darbos ne vien to, kas tur derīgs vai kaitīgs, bet arī kas būtu darāms un ievērojams, lai tie labotos. Dzejas sacerējumus uzņems tādus, kas modinātu un cilātu dailes jūtas un nenodotu garu un prātus kaislības valgos.

Austrumu ievada tautā vecie maskavnieki: Brīvzemnieks ar dzejoļiem Krīvu krīvs, Kuģinieks, Valdemārs ar rakstu Latviešu tautas jūrniecība. Tiem pievienojas jaunāki spēki: Krodznieks, Bandrevičs, Butulis, M. Siliņš. Kā zaudējumu maskavnieki atzīmē studenta Reinberģa nāvi, kura rakstu Par noilgumu laiž klajā. Pašā pirmajā burtnīcā manāmi arī no āra daži rakstnieki, kuru vārdi vēlāk pazīstami visā Latvijā. Te kāds Jaunzemju Jāņa (Apsīšu Jēkaba) un Teodora (Zeiferta) dzejolis, te atbildes Sudrabu Edžum Ufā, Esenberģu Jānim Rīgā, kuriem pateicas par iesūtījumiem un sola tos drīzumā izlietot.

Austrums uzaudzināja jaunu rakstnieku paaudzi. Austruma pirmajos gada gājumos nāca klajā:

  • Apsīšu Jēkaba labākie darbi: Pie pagasta tiesas, Laimes spoks, Bagāti radi, Ubags;
  • Sudrabu Edžus dzejojumi no leišu senatnes:
  • Ķeistuta loms, Lietavas virsaitis, Pēdējais zars u. c.;
  • Purkalīša klasiskie tulkojumi: Zalas i Gomec (Šamiso), Trīs indiānieši (Lēnava);
  • Fr. Adamoviča tulkojumi no krievu dzejas;
  • Teodora Zeiferta pirmie plašākie kritiskie apcerējumi: Hūgenbergers mūsu valodas un rakstniecības laukā, Ausekļa dzeja, Lautenbaha-Jūsmiņa dzeja, Dzejnieks un viņa laiks, Latviešu bībele u. c.;
  • Krodznieka pētījumi par latviešu senatni: Kā muižnieku kārta Baltijā cēlusies un attīstījusies, Par zemgaliešiem, Katoļu baznīcas Livonijā;
  • K. Kundziņa nopietnie apcerējumi: Tauta, tautietis, tautība, Mazās lapsas, Kas ir izglītība?, Zināma Sirds jeb Sirds apziņa;
  • J. Velmes Vēstules par valodu un valodniecību.

Arī daži dzejnieki, kas turpmāk lauza ceļu jaunam literatūras posmam, sastopami Austrumā ar saviem pirmajiem darbiem. Še iespiesti Veidenbauma Horācija tulkojumi, Poruka (Daimona) pirmie dzejas mēģinājumi.

***

Austrums pēc pāris gadiem pārnāca no Maskavas Latvijā un arī še izstaigāja dažas vietas.

No 1888. g. to iespieda E. Zīslaks Jelgavā.

1891. g. beigās tas pārgāja J. Dravnieka īpašumā un pa daļai arī vadībā. Piemērojoties plašākas publikas prasījumiem, sniedzot sevišķi pievilcīgus romānus ar bildēm, Austrums tagad stipri izplatījās. Dravnieka veikalam 1895. g. izbeidzoties, Austrums nāca 1895. g. Kalniņa un Deičmaņa īpašumā Rīgā. Arī Velme joprojām skaitījās par izdevēju un parakstījās vienmēr par redaktoru. Par pastāvīgu redakcijas locekli Rīgā bija Āronu Matīss, kas sastādīja sevišķi sīkumus. Pie redakcijas darbiem ņēma kādu laiku dalību arī Andrievs Niedra un Vilis Olavs. Literāriski žurnāls atkal pacēlās.

Tomēr tas neatmaksājās un pārgāja 1902. gadā J. Ozola apgādībā Cēsīs.

Še 1903. gada pirmā pusgadā to vadīja Teodors Zeiferts.

No 1903. g. vidus līdz 1906. g. sākumam to apgādāja un vadīja Andrievs Niedra. 1906. g. iznāca tikai viena burtnīca, kas arī palika Austruma beidzamā.

(fragmenti no austrums.lv. T. Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsture")

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Notiek sprādziens pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkasNotiek sprādziens pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas12.12.1990lv
2
Tiek atjaunota Rīgas latviešu biedrība14.01.1989lv
3Iznāk "Atmodas" pirmais numursIznāk "Atmodas" pirmais numurs16.12.1988lv
4Patriotiski latviešu jaunieši novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekliPatriotiski latviešu jaunieši novāc kokus, kuri aizsedz Latvijas Prezidenta J. Čakstes pieminekli08.05.1988lv
5Iznāk Orvela antiutopija "1984"Iznāk Orvela antiutopija "1984"08.06.1949lv, pl
6Pamatakmens ielikšana viesnīcai "Cēsis"Pamatakmens ielikšana viesnīcai "Cēsis"25.09.1939lv
7
Apstiprināti Noteikumi par Valsts Valodu18.02.1932lv
8 Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis 06.05.1920lv, ru
9 Rīgā atklāta Latvijas Universitāte uz Baltijas Tehniskās Augstskolas bāzes Rīgā atklāta Latvijas Universitāte uz Baltijas Tehniskās Augstskolas bāzes28.09.1919lv
10Tiek dibināta Ādama Mickēviča universitāte PoznaņāTiek dibināta Ādama Mickēviča universitāte Poznaņā04.04.1919lv, pl
11Pēc 40 gadiem Latgalē atcelts latīņu drukas aizliegumsPēc 40 gadiem Latgalē atcelts latīņu drukas aizliegums07.05.1904en, lv
12Sāk iznākt Dienas LapaSāk iznākt Dienas Lapa03.09.1886lv
13Notika pirmās latviski izdotās teātra lugas izrāde "Žūpu Bērtulis" latviešu valodāNotika pirmās latviski izdotās teātra lugas izrāde "Žūpu Bērtulis" latviešu valodā02.06.1868lv
14Nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem"Nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem"02.03.1868lv
15Tiek dibināta Ainažu jūrskolaTiek dibināta Ainažu jūrskola23.11.1864lv
16Latviešu dziesmu diena DikļosLatviešu dziesmu diena Dikļos17.05.1864lv
17Sāk iznākt "Pēterburgas Avīzes"Sāk iznākt "Pēterburgas Avīzes"14.07.1862lv
18Sāk iznākt latviešu laikraksts "Mājas Viesis"Sāk iznākt latviešu laikraksts "Mājas Viesis"02.07.1856lv
19Iznāk "The New York Times" pirmais numursIznāk "The New York Times" pirmais numurs18.09.1851en, lv
20Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numursIznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs05.01.1822lv

Karte

Avoti: news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Vilis KalniņšVilis Kalniņš28.08.190011.10.1941lv
    2
    Juris Kliesmets11.11.189800.12.1951lv
    3
    Andrejs Dzenītis28.02.189718.08.1942lv
    4Rūdolfs MarkusRūdolfs Markus28.12.189518.07.1984lv
    5Hermanis ApsītisHermanis Apsītis19.11.189319.01.1942lv
    6Kārlis TrauciņšKārlis Trauciņš29.06.189326.12.1936lv
    7Herberts JākobsonsHerberts Jākobsons06.10.189201.04.1942lv
    8Jānis BērziņšJānis Bērziņš27.11.189102.05.1935lv
    9Jānis PrincisJānis Princis03.08.189006.04.1968lv
    10Ansis KamalsAnsis Kamals26.01.188716.05.1975lv
    11Andrejs BumbērsAndrejs Bumbērs13.01.188712.04.1959lv
    12
    Juris Ķēmanis14.03.188307.08.1937lv
    13Gustavs ZemgalsGustavs Zemgals12.08.187106.01.1939de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    14Andrievs NiedraAndrievs Niedra08.02.187125.09.1942de, en, fr, lv, pl, ru
    15Justīne ČaksteJustīne Čakste28.11.187028.04.1954lv
    16Pēteris ŠmitsPēteris Šmits25.12.186905.06.1938lv
    17Teodors ZeifertsTeodors Zeiferts22.03.186509.12.1929lv
    18Jānis ČaksteJānis Čakste14.09.185914.03.1927lv
    19Jēkabs VelmeJēkabs Velme25.11.185516.05.1928lv
    20Indriķis AlunānsIndriķis Alunāns18.08.183527.12.1904lv
    Birkas