Juris Kliesmets
- Dzimšanas datums:
- 11.11.1898
- Miršanas datums:
- 00.12.1951
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Advokāts (-e), Jurists, Padomju represiju (genocīda) upuris, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e)
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis 1989. gada 11. novembrī.
Pirmā pasaules kaŗa laikā dienējis Melnās jūras kara flotē kā gardemarīns. Beidzis LU tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti ar abiem grādiem: mag.oec. un mag.iur. Jau 1930. gadu vidū uzņemts zvērināto advokātu skaitā. Latvijas tirzniecības un rūpniecības kameras "dispačieris". Bijis juriskonsults un līdzīpašnieks a/s "Inž. A. Razums".
1925. gada aprīlī iestājies studentu biedrībā Austrums. 1926. gada rudenī Fraternitas Livonica dibinātājs. Tur bijis pirmais oldermanis no 1926. gada 11. decembra līdz 1927. gada 22. februārim; mag! pauc! 1927-I. Fraternitas Livonica filistŗu biedrības kas! palīgs 1927.
Žoržs [Juris] bija ļoti gaŗa auguma un ar grumbotu pieri. Kluss, atturīgs un sirsnīgs. Kā advokāts viņš rakstījis labas sūdzības un tiesās sēdēs bijis ļoti lietišķs.
1941. gada 15. jūnija rītā apcietināts savā darba vietā Rīgas Jūrmalā, kamēr viņa sieva Zigrīda ar abiem bērniem, 4 un 6 gadus veciem, aizturēta Rīgā. Visi kopā deportēti uz Sibīriju. Tur nonākuši kādā kolchozā pie Abānu ciema, 100 km ziemeļos no Kanskas pilsētas, Krasnojarskas apgabalā. Badā pats sev atrāvis pārtiku, lai tikai tās būtu vairāk abiem bērniem. Tā Juris pavisam panīcis un beidzot saslimis ar tuberkulozi. Bijis ļoti nelaimīgs, ka vairs nevarējis apgādāt ģimeni. Miris 1951. gada decembrī ar sirdstrieku.
Avots: Fraternitas Livonica "Via Nostra 1926 - 1991"
Avoti: Fraternitas Livonica
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Ivars-Rihards Kliesmets | Dēls | ||
| 2 | Skolotājs | |||
| 3 |  | Vilis Kalniņš | Skolotājs | |
| 4 |  | Pēteris Leimanis | Students | |
| 5 |  | Alfrēds Bīlmanis | Students | |
| 6 |  | Arturs Pormals | Students | |
| 7 |  | Kārlis Ozols | Students | |
| 8 |  | Aleksandrs Rācenis | Students | |
| 9 |  | Aleksandrs Jurka | Students | |
| 10 |  | Voldemārs Aivars | Students | |
| 11 |  | Jānis Bērziņš | Students | |
| 12 |  | Juris Georgs Mangulis | Students | |
| 13 |  | Aleksandrs Pučko | Students |
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.
