Alfrēds Bīlmanis

Alfreds Bīlmanis dzimis Rīgā. Bija Vēsturnieks, virsnieks, publicists, diplomāts. Zemnieku savienības Rīgas nodaļas priekšnieks, Latvijas Preses kluba un PEN kluba dibinātājs. Latvijas ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs (1920-32), vēlāk ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs PSRS (1932-35), sūtnis ASV (1935-48).

Ņēmis līdzdalību nozīmīgākajos latviešu enciklopēdiskajos izdevumos: “Latviešu konversācijas vārdnīca” (1927.-1940.) un “Latvju mazā enciklopēdija” (1936.-1937.).

• 1905. gadā beidzis Rīgas klasisko ģimnāziju.
• 1910. gadā beidzis Maskavas Universitātes Vēstures nodaļu (fakultāti) ar cand. hist. grādu.
• 1910.-1912. gadā bijis obligātajā karadienestā Krievijas armijā.
• 1912.-1914. gadā skolotājs Kaukāzā un Volīnijas guberņā.
• 1914.-1918. gadā piedalījies Pirmajā Pasaules karā (1917. gada jūlijā saņēmis podporučika dienesta pakāpi). Pateicoties savām žurnālista dāvanām, kļuva par frontes laikraksta redaktoru.
• 1918.-1920. gadā skolotājs Rovnā (Polija). No 1918.—1919. gadam Rovnā komercskolas inspektors, bet reizē ar to kā vietējās Latviešu nacionālās padomes priekšsēdis piedalījās bēgļu aprūpē. 
• 1919. gadā apprecējās ar savu dzīvesbiedri Halinu Salnicki.
• 1920. gadā atgriezās Latvijā un iestājas Ārlietu ministrijas dienestā par preses nodaļas vadītāju. Reizē ar to no 1921.—1922. gadam ir „Brīvās Zemes" redakcijas loceklis.
• 1920.-1932. gadā Latvijas ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs. Uzturējis labas attiecības ar ASV vēstniecības darbiniekiem Rīgā (George Kennan, Loy Henderson), kas vēlāk viņam lieti noderēja sūtna darbā ASV.
• 1925. gadā ieguvis filosofijas zinātņu doktora grādu vēsturē Viļņas Universitātē ar disertāciju "Sieviešu un bērnu stāvoklis pēc "Lex Salica"
• No 1926. gada lasījis lekcijas Rīgas Komercinstitūtā par moderno politisko vēsturi.
• 1927. gadā iecelts par pilnvaroto ministru un 1930. gadā par Latvijas delegātu Tautu Savienībā Ženēvā.
• 1932.-35. Latvijas sūtnis Maskavā PSRS.
• 1935.-48. Latvijas sūtnis Vašingtonā ASV.
• 1940. gada 17. maijā iecelts par Latvijas ārkārtējā pilnvarnieka vietnieku. Tanī pašā gadā komunisti viņu izsludināja ārpus likuma, konfiscējot mantu.
• 1947. gada 19. martā Dr. Bīlmanis pārgāja katoļticībā.
• 1948. gadā miris 61 gada vecumā ASV Delaverā..

Aktīvs sabiedrisks darbinieks:

• Latvijas Preses biedrības līdzdibinātājs un goda biedrs,
• Rīgas Latviešu biedrības biedrs
• Rīgas Rotari kluba biedrs.
• Latvijas Ugunsdzēsēju savienības ārzemju informācijas nodaļas vadītājs,
• Studentu korporācijas Fraternitas Livonica filistrs dibinātājs. (1926)
• Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis ar Kārļa Zariņa ieteikumu (1929).
• Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” loceklis Stokholmā (1938) .
• vairāku citu valstu zinātnisko biedrību biedrs.

Piešķirot ārkārtējas pilnvaras Kārlim Zariņam, Latvijas valdība Dr.A.Bīlmani 1940. gada jūnijā iecēla par viņa aizvietotāju. Izmantojot savus labos sakarus, ļoti aktīvi cīnījies pret Latvijas okupāciju ASV politiskajā presē un žurnālos. 1940. gada 21. jūlijā iesniedza protesta notu ASV valdībai pret komunistu "leļļu Saeimas" lēmumu pasludināt Latviju par Padomju Savienības republiku.

Kā atbildi viņš saņēma ASV ārlietu departamenta 26. jūlija paziņojumu, ka ASV neatzīst Latvijas valsts iznīcināšanu un turpinās tāpat kā agrāk atzīt Latviju de facto un de jure (t.s. Samnera Vellsa deklarācija), kas ievadīja Rietumu valstu 50 gadus ilgo Baltijas inkorporācijas neatzīšanas politiku).

ASV valsts sekretāra paziņojums 1940. gada 23. jūlijā (The Department of State Bulletin. July 27, 1940. Vol. III: No. 57 - Publication 1489).

Pēc viņa protesta ASV iesaldēja arī Baltijas valstu zeltu ASV bankās. Alfrēds Bīlmanis nodeva ASV Valsts departamentam Latvijas Centrālās Padomes deklarāciju un platformu, kas konkrēti nostiprināja ASV principiālo pamatu neatzīt Latvijas aneksiju.