Anatols Dinbergs
Anatols Dinbergs
- Dzimšanas datums:
- 03.03.1911
- Miršanas datums:
- 09.11.1993
- Kategorijas:
- Jurists, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Sūtnis, Vēstnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Anatols Dinbergs
(1911 .g. 3.marts — 1993.g. 9.novembris)
Dr.Anatols Dinbergs dzimis Rīgā,
inženiera Alfrēda Dinberga, vēlākā
Saeimas deputāta, ģimenē. 1936.gadā
beidzis Latvijas Universitātes juridis
ko fakultāti, iegūstot bakalaura grā
du. 1931.gadā, parallēli tieslietu stu
dijām, beidzis Rīgas Finanču institū
tu. 1943.-46.g. studējis polītiskās zi
nātnes Džordžtaunas universitātē Va
šingtonā, kur 1953.gadā ieguvis dok
tora grādu politoloģija par disertāciju
"The Incorporation of Latvia into
the Soviet Union m 1940-41".
Latvijas Ārlietu ministrija sācis
darbu 1932.gadā. Bijis sekretārs Juri
diskajā, Konsulārajā un Rietumu de
partamentā. 1934.-35.g. strādājis Lat
vijas sūtniecībā Polijā. 1935.-37.g.
strādājis Ārlietu ministrijas Juridiska
jā departamentā. 1937.gadā nozīmēts
par vicekonsulu Latvijas ģenerālkon
sulātā Ņujorkā, bet 1941.gadā pār
celts darbā uz Latvijas sūtniecību Va
šingtonā, kur ieņēmis sekojošus ama
tus: 1941.-48.g. — atašejs; 1948.-49.
g. — Charge d'Affaires ad interim;
1949.-53.g. — pirmais sekretārs;
1953.-54. g. — Charge d'Affaires ad
interim; 1954.-70.g. — padomnieks;
1970.-91. g. — Charge d'Affaires.
Sūtniecības vadītāja, Latvijas Re
publikas pilnvarotā lietveža pienāku
mus Anatolam Dinbergam nācās uz
ņemties jau pēc Latvijas Republikas
sūtņa Dr.A.Bīlmaņa nāves 1948.gadā
līdz sūtņa J.Felmaņa iecelšanai gadu
vēlāk, kā arī pēc pēdējā aiziešanas aiz
saulē 1953.gadā līdz sūtņa A.Spekkes
pārnākšanai uz sūtniecību Vašingtonā
no Romas. 1970.gadā, sūtnim A.
Spekkem aizejot pensijā, Dr.A.Din
bergs uzņemas pastāvīgu sūtniecības
vadību kā Charge d'Affaires. Latvijas
diplomātiskie pārstāvji savā sanāk
smē Parīzē izraudzīja Dr.Dinbergu
par Latvijas Republikas diplomātiskā
dienesta vadītāju. Dr.Dinbergs iecēla
Latvijas pārstāvjus Anglijā, Austrāli
jā, Francijā, Kanādā un Vācijā, kuri
aktīvi darbojās savās rezidences
valstis, pastāvīgi atgādinot to valdī
bām, ka Latvija ir okupēta valsts un
Latvijas tauta smok padomiskās im
pērijas jūgā.
Sie biogrāfiskie dati maz ko izsaka
par Dr.Dinberga mūža darbu, nesavtī
gi kalpojot savai tēvzemei. Dr.Din
bergs pusgadsimtu veltīja visus savus
spēkus Latvijas starptautiski tiesiskā
statusa uzturēšanai brīvajā pasaulē,
lai Latvijas karogs lepni plīvotu pa
saules metropolēs par spīti visām oku
pācijas varām.
Jau tūlīt pēc Latvijas okupācijas
1940.gadā Dr.Dinbergs sūtņa Bīlma-
ņa uzdevumā sāka apzināt visus Lat-
vijas aktīvus Amerikas bankās un, pa-
teicoties Dr.Dinberga neatlaidībai,
Latvija nosargāja visus savus aktīvus
ASV bankās, kuri sastāda nozīmīgu
da|u no Latvijas valūtas rezervēm arī
Šodien.
Jauns pagrieziens Latvijas sūtniecī-
bas un tā vadītāja darbā sākās 1988.
gadā, kad Latvijā sākās Trešā atmo-
da. Dr.Dinbergs ne tikai uzmanīgi se-
koja notikumu attīstībai okupētajā
Latvijā, bet arī aktīvi piedalījās šajās
vēsturiskajās norisēs, uzņemot sūtnie-
cībā to Latvijas organizāciju pārstāv-
jus, kuri bija uzsākuši cīņu par Latvi-
jas neatkarības atgūšanu un izplatīja
informāciju par Latviju pa diplomā-
tiskiem kanāliem.
Pēc Latvjas Neatkarības deklarā-
cijas pieņemšanas 1990.gada 4.maijā
Dr.Dinbergs pakāpeniski uzsāka un
attīstīja sakarus starp Latvijas Ārlietu
ministriju, sūtniecību Vašingtonā un
Latvijas ārpolitisko dienestu,
nesavtīgi daloties ar savu pusgadsimtu
krāto gudrību un diplomātiskā darba
pieredzi.
1991.gada septembrī, kad Latvijas
karogs uzvijās pie Apvienoto nāciju
organizācijas mītnes īstriveras krast-
malā Ņujorkā, Dr.Dinbergs tika nozī-
mēts par Latvijas Republikas pilnva-
roto pārstāvi pie ANO, bet 18.sep-
tembrī — par pirmo Latvijas ārkārtē-
jo un pilnvaroto vēstnieku Amerikas
Savienotajās Valstīs.
Reizē ar Latvijas neatkarības atgū-
šanu mainījās gan vēstniecības darba
saturs, gan nesamērojami palielinājās
tā apjoms, bet Dr.Dinbergs veltīja vi-
sus savus spēkus un nenovērtējamo
pieredzi, lai nostiprinātu vēl tik traus-
lo Latvijas neatkarību un attīstītu
Latvijas un ASV attiecības principiāli
jaunos apstākļos. Bet gadi prasīja sa-
vu un 1922.gada decembrī Dr.Din-
bergs atstāja vēstnieka posteni, bet
neatstāja vēstniecību, turpinot pildīt
padomnieka amatu, cenšoties atstāt
visu savu gudrību un pieredzi sava
darba turpinātājiem un strādāt Latvi-
jas labā, kā to darīja visu mūžu.
1993.gada 9.novembra rītā aprāvās
Latvijas pieredzējušflkā diplomāta dzī-
ves pavediens, dzīves, kura visa bija
atdota kalpošanai Latvijas valstij un
tautai.
Bija studentu korporācijas Fraternitas Lettica filistrs.
Avots:Brīvā Latvija, 1993.
1937. g. beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti, jurisprudences maģistra grāds. 1953. g. Džordžtaunas universitātē ieguvis doktora grādu politiskajās zinībās.
1914. - 1918. g. ar vecākiem bēgļu gaitās Vitebskā.
LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - no 1932. g. septembra praktikants ĀM. 1933. - 1934. g. ārštata III šķ. darbvedis goda konsulātā Lodzā. 1934. - 1935. g. III šķ. korespondents ĀM Rietumu nodaļā un Juridiskajā nodaļā. No 1937. g. jūnija sekretāra palīgs konsulātā Ņujorkā, no septembra - atašejs.
Nav atzinis padomju okupācijas laika Latvijas valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām un nav pakļāvies to lēmumiem (1940. g. oktobrī atbrīvots no amata ārlietu resora likvidācijas dēļ). Latvijā nav atgriezies. Ar sūtņa Vašingtonā A. Bīlmaņa lēmumu 1940. g. septembrī iecelts par vicekonsulu, konsula p. v. i. 1941. g. janvārī pārcelts par atašeju sūtniecībā Vašingtonā (konsulāts tika likvidēts). No 1949. g. jūnija - 1. sekretārs, no 1954. g. novembra - sūtniecības padomnieks. Bijis pagaidu pilnvarotais lietvedis (1948. g. jūlijs - 1949. g. jūnijs; 1953. g. augusts - 1954. g. maijs). No 1970. g. oktobra - pilnvarotais lietvedis, sūtniecības vadītājs. No 1971. g. marta arī ģenerālkonsuls ASV. No 1971. g. septembra vadījis Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. No 1971. - 1989. g. sasaucis deviņas diplomātisko pārstāvju sanāksmes, 1990. g. aprīlī - diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku apspriedi, bet 1991. g. aprīlī - Neatkarīgās Latvijas ārlietu dienesta darbinieku apspriedi. Iecēlis goda konsulus ASV, Austrālijā un Francijā, sūtniecības vadītājus Londonā, Latvijas interešu pārstāvjus Vācijā.
Pēc valsts neatkarības atgūšanas un starptautiskās atzīšanas - vēstnieks ASV (1991. g. septembris - 1992. g. decembris), pastāvīgais pārstāvis ANO (1991. g. septembris - decembris). No 1992. g. decembra līdz mūža beigām padomnieks vēstniecībā ASV.
1993. g. apbalvots ar Latvijas Republikas Ministru padomes Goda rakstu.
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija | 00.00.1918 | en, lv, ru |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Emīls Dēliņš | Darba biedrs | ||
2 | Aina Nagobads - Ābola | Darba biedrs, Darba ņēmējs | ||
3 | Ojārs Ēriks Kalniņš | Darba biedrs | ||
4 | Rūdolfs Jirgens | Darba biedrs | ||
5 | Jūlijs Feldmanis | Darba biedrs | ||
6 | Alfrēds Bīlmanis | Darba biedrs | ||
7 | Arnolds Spekke | Darba biedrs |
16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte
17.09.1991 | Latvija kļūst par pilntiesīgu ANO locekli
Pirmais vēstnieks ANO bija Anatols Dinbergs
Birkas