Pastāsti par vietu
lv

Tiek dibināta Ainažu jūrskola

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
23.11.1864

Ainažu jūrskola bija pirmā jaunā tipa (Valdemāra) jūrskola Latvijas teritorijā. Dibināta 1864. gada 23. novembrī pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas. Tās izveide veicināja ne tikai turīgas latviešu jūrniecības rašanos, bet attīstīja Latvijas piekrastes reģionus daudz plašākā nozīmē- sākot no kokapstrādes, kuģubūves, apgādes un beidzot ar tirdzniecību un jaunu ekonomisko un zinātnisko ideju ieviešanu

Jūrskola dibināta Ainažos J. Veides mājā. Naudu skolas dibināšanai ziedoja turīgākie Ainažu apkārtnes zemnieki. Tā bija jauna tipa jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki.

Ainažu jūrskolai 149.gadu jubileja

Oficiālu jūrskolas statusu ieguvusi 1867. gadā. Jūrskola sākotnēji bija I kategorijas jūrskola ar vienu sagatavošanas un speciālo klasi.

1870. gadā tika uzcelta speciāla jūrskolas ēka, 

1870. gadā kļuvusi par II kategorijas jūrskolu, bet

1880. gadā par III (augstākās) kategorijas.

Kopš 1875. gada audzēkņi eksāmenus kārtoja Pērnavas eksaminācijas komisijā.

34 darbības gados (līdz 1898) jūrskolā bija mācījies 2261 skolnieks.

Eksāmenus bija nokārtojuši 220 tālbraucēju kapteiņi, 371 tālbraucēju stūrmaņi un 150 tuvbraucēju kapteiņi.

Kopš 1902. gada skola kļuva sešklasīga un Jāņa Veides dāvinātajā gruntsgabalā, tika uzcelta jauna divstāvu skolas ēka. 

Sākoties 1. pasaules karam jūrskolu evakuēja uz Krieviju, Hersonas guberņu. Tur darbojās līdz 1917. gadam.

Jau 1918. gadā atsākusi savu darbību Ainažos.

Ainažu jūrskola

Abas jūrskolas ēkas nodega 2. pasaules kara laikā.

1960.gados jūrskolas ēka atjaunota un 1969. gadā tajā ir atklāts Ainažu jūrskolas muzejs

===================================================================

Latvijā pirmo jūrskolu atvēra 1805. g. Rīgā, pārveidojot par tādu 1788. g. dibinātu apriņķa skolu. Dažādu iemeslu dēļ skolu maz apmeklēja, tā ka pēc dažiem gadiem to pārvērta atkal par apriņķa skolu un 1828. g. pavisam slēdza. 

Neievērojot to, ka pirmais mēģinājums nodibināt jūrskolu Rīgā neizdevās, kapteinis Foss 1839. g. atvēra  privātu jūrskolu. Pēc Fossa nāves skola pārgāja kapteiņa Kaufmaņa īpašumā, kas pēc 5 gadiem skolu nodeva Rīgas Biržas Komitejai (1844. g.). Kursu beigušiem skolēniem bija jāiztur pārbaudījumi sevišķā komisijā, kuras priekšsēdētāju izvēlēja Biržas Komiteja. 

1861. g. atvēra jaunu jūrskolu ar 3 nodaļām Liepājā, pie vietējās apriņķa skolas. Pirmās 2 nodaļas bija apriņķa skolas papildu klases. Skolēni, kuri domāja kļūt par jūrniekiem, bez skolā parastajiem priekšmetiem vel mācījās dažādus speciālus priekšmetus: jūras ģeogrāfiju, jūras karšu lietošanu, grāmatvedību, korespondenci un angļu valodu. Trešajā, augstākā nodaļā bez tam vēl: stereometriju, plāknes un sfērisko trigonometriju, jūras astronomiju, kuģu būvi, jūras praktiku, jūras tirdzniecības likumus v. t. t. 

Arī pārējā Krievijā pa šo laiku bija mēģināts atvērt jūrskolas dažādās vietās, kā Arhangeļskā, Astrahaņā, Hersonā, Pēterpilī, Irkutskā v. t. t., bet bez panākumiem, jo krievu tautai interese par jūru bija maza. 

Tādēļ, vienlaicīgi ar Rīgas Biržas Komitejas un Liepājas jūrskolām, plašajā Krievijā darbojās vēl tikai 2 jūrskolas: Pēterpilī un Hersonā.

***

Ar šo skolu atvēršanu un izveidošanu jūrnieku izglītībā bija jau sperts liels solis uz priekšu. Tomēr šīm skolām bija arī daudz trūkumu. Mācīja bez izstrādāta plāna. Mācību programma visās jūrskolās nebija vienāda. Katra skola strādāja pēc savas īpatnējas programmas. Ne visās skolās mācīja vienus un tos pašus priekšmetus. Praktiskā apmācība arī visās skolās nebija vienādi organizēta. Dažādu jūrskolu beigušo audzēkņu zināšanas jūrniecībā bija ļoti nevienādas, kas ne mazums apgrūtināja tiklab kuģu īpašniekus kuģu vadītāju izvēlē, kā pašus kuģu vadītājus vietu sameklēšanā. 

***

Pareizi jūrnieku izglītību noorganizēja ar 1867. g. 27. jūnijā izdoto likumu, kuras iniciātors un reālizētājs dzīvē bija Krišjānis Valdemārs. 

Otrā Valdemāra tipa jūrskola tika atvērta 

  • Dundagā, Ģipkas ciemā, 1869. g.,
  • tad Ventspilī 1871. g.,
  • Feliksbergā (Mazirbē) un Užavā 1872. g., 
  • Lubezerē 1874. g.,
  • Palanga 1874. g.,
  • Engurē 1875. g.,
  • Mangaļos 1876. g. un tanī pašā gadā arī
  • Liepājā.  

Bez tam turpināja darboties arī Biržas Komitejas jūrskola Rīgā. Jūrskolu tīkla izveidošana Latvijā, laikā no 1869. —1876. g., latviešu kuģniecībai lika drošu pamatu. Krievijā kopā tika atvērta 41 jūrskola, no tām pašreizējā Latvijas teritorijā 11 skolu.

*

Jūrskolas bija tie centri, kas nesa tautā Krišjāņa Valdemāra aicinājumu: «Latvji, brauciet jūriņā, zeltu krājiet pūriņā!» Radās daudz uzņēmīgu jūrnieku gan Vidzemē, gan Kurzemē, kas sāka naigu kuģu būvi. Tā dažos gados ūdenī nolaida līdz 20 un pat vairāk skaistu kuģu. Līdz ar kuģu tilpuma palielināšanos palielinājās arī kuģu darbības rajons.

Pēc braucieniem uz Pēterburgu nākošais etaps bija braucieni uz Vāciju un Zviedriju. Drīz vien mūsu kuģi, jauno jūrskolu audzēkņu vadīti, devās uz Ziemeļjūras zemju — Holandes, Beļģijas, Anglijas un Francijas ostām.

Sākot ar 1883. g. kuģniecības sabiedrība «Austra» sāka sūtīt savus kuģus pāri Atlantijas okeānam uz Ameriku un Rietumindiju. Sabiedrībai «Austra» drīz sekoja citi kuģu īpašnieki.

Jūrskolas sekmēja burukuģu būves attīstību zvejnieku ciemos. Pateicoties kokmateriālu un darbaspēka lētumam un izdevīgam krasta reljefam, Talsu novada piekraste no Rojas līdz Mērsragam kļuva par galveno kuģu būves centru Kurzemē. Jaunajās jūrskolās izglītoti, pašu būvētajos buriniekos Talsu novada jūrnieki kopš 1875.g. brauca ārpus Baltijas jūras. Septiņdesmito gadu beigās latviešu jūrnieki, to skaitā Rojas jūrskolas audzēkņi, bija pionieri no Sibīrijas – Eiropas kuģniecības ceļu izpētē Ledus okeāna trasēs. No latvieša zemnieku būvētajiem kuģiem pirmais pāri Atlantijas okeānam devās Kārļa Grīvāna vadītais burinieks ‘’Pollux’’ 1886./87.g. sezonā no Ģipkas. Šoneris «Pollux» veda no Anglijas ogļu kravu uz Gvadelupes salu. Vidzemnieks kapteinis Pēteris Šņore ar kuģi «Rota» devās uz Laplatas upes, Buenos-Airēs un Rosario ostām, vedot turp ogles un atpakaļ kviešus.

(no TĀLBR. KAPT. P.NEIMANIS, JŪRNIEKU ARODS un IZGLĪTĪBA LATVIJĀ, 1/4/1934)

Ainažu jūrskolai sava monēta

===================================================================

Līdz XIX gadsimta vidum Ainaži bija purvainu mežu ieskauts zvejnieku ciemats, kopā ar Svētciemu apvienots Lielsalacas administratīvajā vienībā. Ap 1848.gadu Ainažus atdalīja no Svētciema, un tie pārgāja barona Meijendorfa īpašumā. Sekoja vairākas Ainažu muižas pārpirkšanas — Meijendorfs pārdeva Maksimilianam Behangelam, tas iznomāja Aleksandram Volfam, viņš muižu iznomāja tirgotājam Šteinbergam, un, kad tas bankrotēja, muiža nonāca grāfa Mellīna īpašumā.

1868.gadā Ainažus nopirka zemnieki: par 58 000 sudraba rubļu (zirgs tolaik maksāja 25 rubļus) Ainažu muižu un visu pagasta teritoriju no grāfa iegādājās divas turīgākās ainažnieku dzimtas: igauņi Andrejs un Juris Veides un latvieši Jānis un Miķelis Miķelsoni. Jūrskola tad jau bija nodibināta.

Viens no Rīgas līča piekrastes jūrniecības uzplaukuma cēloņiem bija Krimas karš (1853—1856). Baltijas jūras ostas bija bloķējuši Anglijas karakuģi, tāpēc tirdzniecības kuģi vairs nevarēja tajās iekļūt. Rezultātā cēlās daudzu preču cenas. Mazie piekrastes kuģotāji slepus devās cauri angļu blokādei un ieveda sāli, kafiju, cukuru. Risks bija liels, ja angļi tādu kuģi pieķēra, tad atņēma un sadedzināja. Taču arī peļņa bija laba — četri pieci veiksmīgi reisi nozīmēja 300 rubļu peļņu, tātad veselu bagātību.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Tiek atklāts Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs www.garamantas.lvTiek atklāts Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs www.garamantas.lv02.12.2014lv
2Latvijas universitāšu pārdēvēšanaLatvijas universitāšu pārdēvēšana19.03.1990lv
3Rīgā ienāk tūristu laineris "Pilsudskis"Rīgā ienāk tūristu laineris "Pilsudskis"03.08.1936lv
4Vilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielāVilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielā17.11.1934lv
5Vācu astro­noms Karls Vilhelms Rein­muts Heidelbergas observatorijā asteroīdam Nr.1284 dod Latvijas vārduVācu astro­noms Karls Vilhelms Rein­muts Heidelbergas observatorijā asteroīdam Nr.1284 dod Latvijas vārdu27.07.1933lv
6
Apstiprināti Noteikumi par Valsts Valodu18.02.1932lv
7
Pirmais Pasaules karš: vācieši ieņem Daugavpili 18.02.1918lv
8Uzskrienot uz mīnas tiek bojāts okeāna laineris Britannic, 30 cilvēki iet bojā. 1035 tiek izglābtiUzskrienot uz mīnas tiek bojāts okeāna laineris Britannic, 30 cilvēki iet bojā. 1035 tiek izglābti21.11.1916en, lv, pl
9Sākās Jūlija kaujas pie ĶekavasSākās Jūlija kaujas pie Ķekavas16.07.1916lv
10Ainažu miestā atklāja šaursliežu dzelzceļu no Ainažiem līdz Valmierai, 89 kilometru garumā.Ainažu miestā atklāja šaursliežu dzelzceļu no Ainažiem līdz Valmierai, 89 kilometru garumā.12.08.1912lv
11Rīgā tiek atvērts Pilsētas mākslas muzejs- šobrīd LNNMRīgā tiek atvērts Pilsētas mākslas muzejs- šobrīd LNNM14.09.1905lv
12Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""01.01.1885lv
13Pēc autora ieceres, šajā dienā Holms un Vatsons sāk savu lielisko sadarbību. Pats romāns gan tiek uzrakstīts un izdots 6 gadus vēlākPēc autora ieceres, šajā dienā Holms un Vatsons sāk savu lielisko sadarbību. Pats romāns gan tiek uzrakstīts un izdots 6 gadus vēlāk04.03.1881lv
14Anglijā tiek pieņemts likums par aizklātām vēlēšanām ("Ballot Act")Anglijā tiek pieņemts likums par aizklātām vēlēšanām ("Ballot Act")18.07.1872en, lv
15Piespiedu rusifikācija. Krievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanuPiespiedu rusifikācija. Krievija izdod rīkojumu, kas aizliedz tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales teritorijā latīņu burtiem drukātu iespieddarbu izgatavošanu un lietošanu06.09.1865lv
16Vidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanuVidzemē tiek aizliegts slēgt jaunus klaušu līgumus par zemes izmantošanu23.04.1865lv
17Krievijas Krimas iekarošanas kara laikā britu kuģi bloķē pieeju Rīgas ostai, sagūsta un aizved 6 Rīgas tirdzniecības kuģusKrievijas Krimas iekarošanas kara laikā britu kuģi bloķē pieeju Rīgas ostai, sagūsta un aizved 6 Rīgas tirdzniecības kuģus25.04.1855lv
18Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"05.02.1852en, lv
19Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numursIznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs05.01.1822lv
20Latvijas Zinātņu akadēmijas dzimšanas dienaLatvijas Zinātņu akadēmijas dzimšanas diena23.11.1815lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Bernhards Apse21.04.189400.00.1980lv
    2
    Fricis Ansons11.02.189008.03.1929lv
    3Remberts RungainisRemberts Rungainis00.00.188817.06.1942lv
    4
    Jānis Asaris21.07.188527.04.1942lv
    5
    Augusts Alksnis09.01.188115.01.1960lv
    6
    Ernests Andersons24.04.187509.02.1946lv
    7Augusts KrastiņšAugusts Krastiņš03.12.187400.00.1966lv
    8
    Pēteris Baumanis00.00.186900.00.1934lv
    9
    Andrejs Kalniņš07.11.186716.03.1931lv
    10Andrejs ČaksteAndrejs Čakste17.09.1866lv
    11
    Fridrihs Andruss00.00.186400.00.1951lv
    12
    Mārtiņš Ādamsons18.10.1863lv
    13
    Miķelis Ādamsons18.10.1863lv
    14Pēteris MuskarsPēteris Muskars07.08.186203.05.1911lv
    15Jegors RaudsepsJegors Raudseps18.05.186206.08.1928lv
    16
    Pēteris Apse00.00.186121.11.1898lv
    17
    Mārtiņš Āboliņš07.12.1860lv
    18Pēteris ŠnorePēteris Šnore29.09.186025.12.1928lv
    19
    Juliuss Erhards11.09.185508.07.1944lv
    20
    Jānis Ādamsons28.11.185308.01.1922lv
    Birkas