Strauja apledojuma izveidošanās dēļ jūrā bojā iet 5 zvejnieki.

Piecu zvejnieku bojāeja ledus briesmās

Zvejas apstākļi šinī pavasarī Rīgas līcī likās labi. Ledus pazuda jau ātri, ūdeņi bija mierīgi. Vienīgi — tuvējos ūdeņos
visā joslā no Rīgas līdz Mērsragam nebija zivju. Citos gados zivis šinī laikā parasti bija Mērsraga rajonā, šogad — reņģes labāk padevās Vidzemes piekrastē, ap 50 km no Rīgas, iepretim Skultes Zvejniekciemam. Uz turieni brauca tad arī laivas no Slokas jūrmalas, Klapkalnciemā, Apšuciema un pat Engures.

Labus zvejas apstākļus cerēdami, uz zvejas vietām Vidzemes piekrastē devās laivas arī 13. martā. Laiks likās labs, kaut gan drusku pieņēmās sals.

Atdzisušo ūdeni tas ātri pārklāja ar plānu ledus kārtu un rādija bīstamus apstākļus zvejā izbraukušām zvejas laivām. Rīgas līča laivas visas ir gatavotas no priedes koka un ūdenslīnijā nav apsistas ar skārdu. Braucot pa šādu ledu, laivā ātri iegraužas ledus un rodas sūces.

Sākumā briesmas vēl nelikās lielas, jo samazinot gaitu vai pavisam apstādinot laivas, tām bojājumi neradās. Apstākļi pasliktinājās, kad straumes iespaidā ledus sāka dzīties uz priekšu un atduroties pret krastu, blīvēties vairākās kārtās. Ledus tad bija kļuvis jau 2—3 cm biezs un vietām ielauza laivām sānus. Laivas tomēr turējās uz ūdens, jo radušos caurumus aizbāza lupatām. Laivas uz ūdens turēja arī pats ledus. Vissliktākie apstākļi iestājās ap plkst. 3 naktī. Straumei mainoties, ledus sāka izklīst un laivas palika vaļējā ūdenī. Stipri bojātās laivas vairs neturējās uz ūdens un sāka grimt.

Cietušo raidītos briesmu signālus bija saskatījuši krasta. Sakumā signālus maz ievēroja, jo laiks bija pārāk jauks, lai varētu iedomāties, ka jūrā esošiem draud briesmas. No Zvejniekciema ziņoja uz Rīgu, ostas kapteinim, lūdzot izsūtīt velkoni. Palīdzību sniedza Rīgas ostas velkonis «Pikols» un vēlāk arī «Lāčplēsis», atbrīvojot no ledus un ievelkot Rīgas ostā kādas 22 laivas. Dažas laivas izglāba arī paši zvejnieki, piesteidzoties un tuvu grimšanai esošās laivas izvelkot krastā.

Krastā glābiņu atrada kādas 10 laivas. Vissmagākos ledus apstākļos nokļuva divas vieglāki būvētās Klapkalnciemā laivas. Tām bojājumu bija tik daudz, ka ledum izklīstot, laivas sāka neapturami grimt. Daži cietušie mēģināja uzrāpties
uz ledus, bet tas neizturēja. Arī tuvējās laivas nevarēja sniegt palīdzību, jo ledus dēļ nevarēja piekļūt. Nogrima divas Klapkalnciemā zvejas motorlaivas un noslīka 5 zvejnieki.

Vienā no laivām atradās laivas īpašnieka dēls,

• 17 g. v. Leopolds Šamariņš un
• 38 g. v. Nikolajs Ozoliņš.

Laivu vēlāk izvilka krastā. Tā ir tiktālu bojāta, ka remontēt to gandrīz vairs neatmaksājas.

Otrā laivā atradās 

• Osvalds Klapkalns, 30 g.v.
• Augusts Zaļenkevičs 30 g.v.
• Fricis Balodis
   

Nikolajs Ozoliņš atstāj sievu un 2 meitiņas: vienu 7 gadu, otru — nepilnu gadu vecu.

Fr. Balodis atstāj sievu.

Osvalds Klapkalns bija ciema aizsargu priekšnieks un komandēja jūras aizsargu rotas 1. vadu.