Paredzēta latviešu filmas "Aizsprosts" pirmizrāde

"Aizsprosts" ir 1940. gadā izdota otra (pirmā- "Zvejnieka dēls") pilnmetrāžas skaņu latviešu Sabiedrisko lietu ministrijas filma. Filmas mūziku ieskaņojis radiofona orķestris un Teodora Reitera koris. Filma nav saglabājusies.

Meldermeitiņas un Latvijas armijas karavīra mīlas stāsts, ko gandrīz izjauc lopu uzpircējs, jo arī viņš tīko pēc daiļās meitenes.

Filma uzņemta 1939. gada augustā un septembrī Sabiles apkaimē, Sabiles pilsētā, netālu esošajās Kalnamuižas dzirnavās, Ružās, Buses pilskalnā un Jūrmalā, Majoros.

Lomās

• Jānis Mārsietis — Dzirnavnieks Saulnors
• Zenta Zommere — Ieviņa, viņa meita
• Jānis Osis — Ronis, lopu uzpircējs
• Rihards Zandersons — Andrejs
• Augusts Mitrēvics — Pastmeistars

Filmēšanas grupa

• Režisors: Aleksandrs Rusteiķis
• Scenāristi: Pāvils Rozītis, Ādolfs Kontrovskis, Konstantīns Tumilis, Aleksandrs Rusteiķis
• Operators: Aleksandrs Stanke
• Mākslinieks: Artūrs Cimermanis
• Komponists: Jānis Norvilis

***

Aprija sakumā sāks izrādīt filmu „Aizsprosts" ar Jāni Osi, Zommeri un Zandersonu galvenās lomās

Lašu dziesmu dzird jau visās malās un «Zvejnieka dēlu» ir redzējuši gandrīz visi rīdzinieki, kam vien nebija kūtrums to skatīties. Tagad filma ceļo no pilsētas uz pilsētu, gūstot arvien jaunus skatītāju pulkus, kuros nostiprinās ticība, ka latviešu filma ir atradusi savu ceju.
Aprija sākumā uz ekrāna parādīsies otra mūsu lielfilma «Aizsprosts». Tā uzņemta citādos apstākļos un sižets atšķetina savādāku domu pavedienu no mūsu dzīves un ļaužu gaitām. Darbība risinās tālu no jūras pie kādām dzirnavām, kur cilvēki tomēr tāpat mīlē, cieš, nīst, zaudē un uzvar, kā tas bija «Zvejnieka dēlā».

Filma «Aizsprosts» divu mēnešu laikā uzņemta pagājušā vasarā Sabiles Kalnmuižas dzirnavu apkaimē, bet sagatavošanās darbi sākti jau labi sen, kad rakstnieks Pāvils Rozīts vēl bija mūsu vidū un filmai uzmeta sižetu; Viņš bija vēlējies to izstrādāt, bet pāragrā nāve šos nodomus sajauca.

Rozīša sākto darbu uzticēja trīs vīru komisijai. Tani ietilpa redaktors A. Kontrovskis, rakstnieks K. Tumila un režisors A. Rusteiķis. Izstrādāti pieci paveidi, līdz filma guvusi to saturu, ko visā drīzumā redzēsim uz ekrāna.

Meldermeitiņu iemīlas Andrejā.
Darbība sākas dzirnavu gravā Jāņu naktī. Tur līgotāju pulkā ir meldermeitiņa Ieviņa, kaimiņu lauksaimnieces dēls Andrejs, lopu uzpircējs Ronis, dzirnavnieks Saulnārs, kalps Mika un vaļas fotogrāfs Dundurs. Tur ir arī visa apkārtnes pārējā sabiedrība ar pastmeistaru un tiesu izpildītāju priekšgalā. Skaistā meldermeitiņa iemīlas Andrejā, bet viņu mīlestību pārtrauc obligatoriskais kara dienests. Ieviņa uzticīgi to gaida mājās.

Bet meldermeitiņai netrūkst ari citu precinieku. Bagātais lopu uzpircējs Ronis ir viņu starpā. Tam naudas kā spaļu un sirds ļoti plaša. Viņš apņēmies visiem līdzekļiem par savu sievu dabūt Saulnāra Ievu, Tā par to negrib ne dzirdēt, jo Ronis ir jau pavecs gados, neglīts, ar ļaunu dabu. Lopu uzpircējs tomēr nolemj Ievu dabūt, un ja ne ar labu, tad ar ļaunu. Viņš zina, ka dzirnavnieks nonācis maksāšanas grūtībās un iesniedzis Zemes ' bankai lūgumu pēc aizdevuma. Banka to piešķir, bet Ronis dabū rokā pavēsti un vārdam .. piešķirts" pieraksta priekšā „nav" piešķirts. Nevēlēdamies savas dzirnavas zaudēt, Saulnārs pieņem Roņa palīdzību, kuras atmaksā jābūt arī Ieviņai. Tā apņemas tēvu izcelt no grūtību jūga un iet Ronim par sievu. Dzirnavu gravā tiek izrīkota balle. Ieviņa apsoli Andrejam gaidīt tā pār nākšanu no kara dienesta. Blakus viņas tēvs dzirnavnieks Saulnārs.

Tanīs pat dienās notiek armijas manevri. Tajos piedalās arī pulks, kurā dien Andrejs un viņa draugi — Mika un Dundurs. Manevru gaitās sapieriem iznāk virzīties taisni gar Saulnāra dzirnavām un Andrejs uzzina visas aizkulises savas bijušās iecerētās Ieviņas un lopu uzpircēja
Roņa attiecībās. Sagadās, ka tanī pat laikā dzirnavniekam no bankas pienāk otrs paziņojums par naudas piešķiršanu un vaicājumu, kamdēļ viņš kavējas aizdevumu saņemt. Roņa noziedzīgā darbība nāk gaismā un apkārtnē valda liels uztraukums. Ronis tomēr nolemj Ieviņas dzīvi izputināt un izpostīt Saulnāra dzirnavas.  Viņš salauž aizsprostu un ūdens masas jauc visu, kas gadās ceļā. Vēl pēdējā mirklī Ronim ceļā stājas Andrejs un vētrainajā nakti virs dambja uzsāk cīņu. Cīņas laikā Ronis zaudē līdzsvaru un iekrīt ūdenī un, straumei mutuļojot, tiek nests uz leju. Andrejs pārvar savas jūtas un metas slīcējam palīgā. Ūdenī cīnoties, viņi pazūd apkārtējo skatiem un tā vien liekas, ka straume paņems abus. Liktenis tomēr lemj citādāk un Andrejs Roni izglābj.

Lopu uzpircējs pārdomā savas ļaunās gaitas un atzīstas, ka viņš bijis neģēlis. Ronis novēl meldermeitiņu Andrejam un apsolās vest labāku
dzīvi. Sapieri vecā, paputējušā aizsprosta vietā Saulnāram uzceļ jaunu  Karavīri dodas manevros tālāk. Ieviņa pavada savu Andreju un apsolās to gaidīt līdz pārnākšanas dienai.

Meldermeitiņu Ievu tēlo Zommere,
lopu uzpircēju Roni — Jānis Osis, Andreju Druvu — Zandersons, dzirnavnieku Saulnāru —Marsietis, pastmeistaru — Mitrevlcs.
Filmai .. Aizsprosts" muziķu komponējis J. Norvilis. Filmā piedalās radiofona orķestris un Reltera koris. Dekoracljas iekārtojis A. Cimermanis,
skaņu meistars — J. Blumbergs. Darbu pārzinis sabiedrisko lietu ministrijas filmu nozares vadītājs J. Silis, bet režiju veicis A. Rusteiķis.
Kā jau tas visās modernās filmās parasts, ari "Aizsprostā" netrūkst vieglu meldiju. Jautro „DēIs apņēma līgaviņu" dzied vaļas fotogrāfs Dundurs. Mīlestības dziesma sākas ar vārdiem „Kad nogrima vakara saule un purpurā aizdedza mežs". . Filmu «Aizsprosts» pašureiz
sinhronizē sabiedrisko lietu mi nistrijas studijā Majoros. Pāris nedēļās darbs būs galā, tad vēl kopēšana laboratorijā un ceļš uz lielajiem un mazajiem kinoteātriem vaļā. Filmā darbojošais personāls un uzņēmēji cer, ka «Aizsprosts» skatītājiem patiks, jo tani daudz efektu un skatu, kādu līdz šim latviešu filmrūpniecibā pielietoti pirmo reizi.

Par filmas uzņemšanu un priekšdarbiem režisors Rusteiķis izsacījās: «Lielas grūtības mums rādija piemērotu aktieru izvēle. Ieviņas lomai pieteicās divpadsmit kandidātes. Izdarījām pulka mēģinājumu un galu galā vienojāmies, ka loma uzticama Zommerei.

Viņa spēlē dabīgi un parādija lielu darba izpratni. Liekas visvairāk pūļu pielika Jānis Osis, kas tēlo Roni. Sākumā viņš lāgā negribēja ticēt, ka spēs būt labs filmaktieris. Bet jau pēc pirmās nedēļas visi, kas Osi redzēja, nevarēja to pat pazīt. Viņš bija tik nemākslots, ka pat lielajās ārzemju filmstudijās būs grūti šādai lomai atrast piemērotāku aktieri. Pēc manām domām, viņš tēlo ne sliktāk par pazīstamo raksturlomu
tēlotāju Emīlu Janingu. Ari Zandersons (Andrejs) ir īstais cilvēks filmai. Man liekas, nākošās latviešu filmās mēs viņu daudz redzēsim.

Lielas pūles prasija arī piemērotas apkaimes un dzirnavu atrašana. Iepazināmies ar 43 dzimavām dažādos novados, līdz beidzot labāku vietu par Sabiles Kalnmuižas dzirnavām nevarējām atrast. Viss tur bija savā vietā un pats dzirnavnieks nāca mums ļoti pretīm, visādi palīdzēdams, ļaudams savas dzirnavas, ja filmas sižets to prasija, lauzt un postīt, deva nakts pajumti un dzīvoja līdzi ar sirdi un dvēseli. Šāda sastrādāšana un izpalīdzēšana darbu ļoti veicināja. Filmā darbojošo personu skaits pārsniedz 150.»

Mēness pakārts diedziņā.

Filmu «Aizsprosts» uzņemot notikuši ari vairāki komiski notikumi, mazi negadījumi, bez kuriem neviens liels darbs nav padarīts. Kādā skatā ievajadzējies pilns mēness. Filmoperatori gaidījuši vienu nakti, otrunakti, bet mēnesi allaž sedzis mākoņu klājs. Laiku nekavējot, uztaisījuši paši savu mēnesi. Finierī izzāģēta liela ripa, apsista ar sudraba papīru un diedziņā pakārta aiz meža vilkta gaisa. Skats uzņemts un  pārbaudīts studijās, bet mīlētājiem līdzjūtīgu nopūtu vietā skatītājiem nākuši smiekli. Mēness, kā jau diedziņā pakārts, aiz meža drebinājies kā apšu lapa. Nākošā naktī mēģinājuši ar pusmēnesi, bet arī tas nelīdzinājies savam dižajam brālim aiz mākoņiem.

Kaut gan par filmu « Aizsprosts" vēl ļoti maz rakstīts, tomēr kino īpašnieki jau izrāda lielu interesi un mēģina aizrunāt priekšdienām. Tas jau tā ļoti drudžaino darbu sabiedrisko lietu ministrijas filmu nozarē vēl pavairo. Pastāvīgi zvana telefoni. Vieni prasa papildus darbiniekus, citi  piesaka jaunus aktierus, daži piedāvā korus ar ļoti labu balss materiālu, avansiņus prasa, un desmitiem un desmitiem jādod paskaidrojumi par « Zvejnieku dēlu", kas nākamā nedēļā šimbrīžam Rīgā izbeidz savas gaitas un pārceļas uz citām pilsētām, laukiem un ārzemēm. Uz visiem šiem jautājumiem starp kārtējo darbu jāatbild administratoram Zebrovskim. Tādēļ nav brīnums, ja vakar avīžniekam, ieejot viņa birojā, šis cilvēks rakstīja ar abām rokām un pie auss starp plecu iespiedis turēja tālruņa klausuli. Pamazām lielais, grūtais un daudz pūļu prasošais filmu ražošanas darbs arī pie mums ievirzās lielākā plāksnē, kas gan paver jaunas iespējas, bet no darba darītājiem prasa ļoti lielu rūpību, cenšanos, saprašanu un darba mīlestību. Jācer, ka latviešu lielfilmas pionieri šajos uzdevumos nepagurs.

F. L.